Viņš norādīja, ka nākotnē Arktikas padomē nospiedošā vairākumā būs NATO dalībvalstis. Tas ir svarīgi, jo Krievija pēdējās desmitgades centusies militarizēt Arktikas reģionu.
Kols uzsvēra, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO nāks par labu Latvijas aizsardzībai. Kols norādīja, ka arī militārā industrija arī ir viens no fokusa punktiem, kur Latvija varētu izvērst sadarbību ar Somiju un Zviedriju.
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā valdības virzītos likumprojektus par atbalstu Somijas un Zviedrijas plāniem pievienoties NATO, vēsta aģentūra LETA. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) iepriekš norādījusi, ka parlaments ceturtdien varētu arī galīgajā lasījumā pieņemt jeb ratificēt protokolus par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO.
Lēmumu paredzēts pieņemt, izskatot likumprojektus "Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam" un "Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam". Lai tos varētu pieņemt, Saeimai sākotnēji likumprojekti bija jānodod darbam atbildīgajā komisijā, kas tagad izdarīts.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniegušas pieteikumus dalībai NATO.
29. jūnijā NATO dalībvalstu līderi samitā Madridē pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteikusies gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO. Vēlāk gan Turcija pavēstīja, ka neliks šķēršļus abu valstu uzņemšanai aliansē.
Latvijas valdība ir paudusi atbalstu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai aliansē.
