Panorāma

Saeima piekrīt G. Grevcovas kriminālvajāšanas turpināšanai

Panorāma

Panorāma

Latvijas parlamentārieši apmeklē Kijivu

Saeimas deputāti Kijivā apliecina nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai apliecinātu Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai, ceturtdien Ukrainas galvaspilsētā Kijivā vizītē ieradusies Latvijas Saeimas delegācija.

Ukrainas parlaments vizītei gatavojies

Latvijas Saeimas deputāti Kijivā ieradās ar vilcienu, jo zeme joprojām ir vienīgais veids, kā sasniegt Kijivu, gaisa telpa ir slēgta.

Latvijas Saeimas deputāti ierodas Kijivā
Latvijas Saeimas deputāti ierodas Kijivā

Šī ir pirmā jaunās, 14. Saeimas vizīte Kijivā, un tās kodolā bija gan Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), gan deputāti, kuri vada Ārlietu, Eiropas, Aizsardzības lietu komisijas un Ukrainas sadarbības grupas vadītāji, padomnieki. Vizītē uz Kijivu devušies deputāti gan no pozīcijas, gan opozīcijas partijām. 

Vizītes mērķis – gan iepazīties, gan arī paust nelokāmu atbalstu Ukrainai un uzzināt, kā vēl Latvija var palīdzēt. 

Ukrainā Latvijas pārstāvji tika uzņemti ļoti silti. Gadījās tā, ka Smiltēna uzruna Ukrainas parlamentā jeb Augstākajā Radā iekrita tieši pirmajā sēdē kopš Ziemassvētkiem, kad arī paši ukraiņu deputāti ilgi nebija satikušies.

Ukrainas parlaments sēdes kara laikā sāk ar Ukrainas himnu, klusuma brīdi kritušajiem varoņiem. 

Ukrainas deputāti Latvijas uzrunai bija gatavojušies. Zāle bija izdekorēta ar Latvijas un Eiropas Savienības karogiem un bija cilvēki, kuri speciāli bija atnesuši lielus Latvijas karogus un turēja tos rokās visu laiku. Zālē varēja manīt arī bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko.

Latvija apliecina nelokāmu atbalstu

Smiltēns savu uzrunu sacīja arī ukraiņu valodā, tā tiešām tika uzņemta ļoti silti.

Smiltēns norādīja: "Zinu, ka Eiropā līdzās citu valstu karogiem lepni plīvos neatkarīgas, plaukstošas Ukrainas karogs, kas nu jau kļuvis par globālu simbolu brīvībai un drosmei. Jūs jau esat nopelnījuši savu vietu Eiropā, kas būs brīva, stipra, saliedēta, droša un plaukstoša! Dārgie ukraiņu draugi, mēs palīdzēsim jums ar visu, ko varēsim! Latvija ir kopā ar Ukrainu. Kopā mēs uzvarēsim. Par brīvību, neatkarību un demokrātiju. Slava Ukrainai!"

Uzrunā Smiltēns pieminēja Latvijas palīdzību Ukrainai, arī mūsu "tviterkonvoju", un viņš sacīja, ka faktiski Padomju Savienība tā īsti sabrūk tikai tagad mūsu acu priekšā Ukrainas kara laukos, cilvēku sirdīs, ģeopolitiski un cilvēku prātos.

Ukraiņi novērtē Latvijas atbalstu 

Vēlāk, tiekoties ar medijiem, Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks arī uzsvēra to, ka ukraiņi ļoti novērtē Latvijas atbalstu.

Stefančuks atzīmēja: "Es vēlos atgādināt, ka Latvijas parlaments ir bijis viens no pirmajiem pasaulē, kas ir pieņēmis svarīgus politiskus lēmumus, to starpā atzīstot, ka tas, kas notiek Ukrainā, ir genocīds pret ukraiņu tautu, kā arī atzīstot Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu. Es vēlos arī pateikties Latvijas parlamentam un Latvijas tautai par to, ka tā atbalsta Ukrainu dažādos veidos, ieskaitot militāro, finanšu un humāno jomu, un arī atbalsta sankcijas pret Krievijas Federāciju. To, ko Latvija dara mūsu kopējās uzvaras labā, mēs, visa ukraiņu tauta, ļoti jūtam."

Smiltēns ticies arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Ukrainas prezidents pateicies Latvijas tautai par nerimstošo atbalstu.

Notika arī deputātu iepazīšanās vizīte. Pārrunātas Ukrainas vajadzības un tas, kā tieši Latvija var palīdzēt.

Kijiva šajās stundās ir bijusi mierīga, bez gaisa trauksmēm. Taču tās ik pa laikam te arī ir. Joprojām ir komandanstundas un ir elektrības atslēgumi, kas ir Krievijas intensīvās bombardēšanas sekas. 

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti