ASV un sabiedroto armija kaujas uzdevumus Afganistānā varētu pabeigt līdz nākamā gada otrajai pusei, tā ceturtdien sacījis ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta. Tā ir pirmā reize, kad kāds ASV administrācijas pārstāvis paudis šādu prognozi. Taču ASV nav vienīgās, kas minējušas iespējamu karavīru agrāku izvešanu no valsts. Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens šodien uzsvēra, ka operāciju Afganistānā militārie spēki pabeigs, kā norunāts 2014. gada beigās. Šajās dienās NATO mītnē Briselē notiek alianses aizsardzības ministru sanāksme, kurā diskutē par operāciju progresu Afganistānā un tās nobeigumu.
Saskaņā ar NATO valstu vienošanos, militārās operācijas Afganistānā tiks pabeigtas pēc diviem gadiem. 2014. gada nogale būs brīdis, kad sabiedroto spēki savus karavīrus no valsts būs izveduši. Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta norādījis, ka ASV un sabiedroto armija kaujas uzdevumus Afganistānā varētu pabeigt jau līdz nākamā gada otrajai pusei, kas būtu krietni ātrāk par NATO nolikto gala brīdi.
NATO ģenerālsekretārs Anders Fogs Rasmusens, šodien Briselē komentējot ASV aizsardzības ministra Leona Panetas sacīto, norādīja, ka NATO pieturēsies pie sava mērķa.
"Lisabonas samitā 2010. gada novembrī, mēs izstrādājām ceļa karti par pakāpenisku valsts aizsardzības uzticēšanu Afganistānas drošības spēkiem. Šis lēmums un šī ceļa karte joprojām ir spēkā. Kā jau jūs zināt, šo pārejas periodu mēs jau esam sākuši aizvadītajā gadā, un drīz gandrīz puse no afgāņiem dzīvos tajos reģionos, kurus pilnībā kontrolē paši Afganistānas vietējie drošības spēki. Šis pārejas periods turpināsies visu 2012. gadu, un mēs paredzam, ka pēdējās provinces afgāņu spēku rokās tiks nodotas 2013. gada vidū. Un no tā brīža afgāņu drošības spēki būs atbildīgi par visu valsti, un mūsu karavīru loma pakāpeniski mainīsies - no kaujas uz atbalsta uzdevumiem."
Taču, kā piebilda NATO ģenerālsekretārs, ir svarīgi, lai šīs pārmaiņas notiek visām valstīm saskaņoti un ņemot vērā drošības situāciju valstī. Tikmēr ārvalstu mēdiji valstu paziņojumus par karavīru agrāku izvešanu no Afganistānas saista ar gaidāmajām vēlēšanām. Ziņu aģentūra AFP ceturtdien vēstīja, ka ASV aizsardzības ministra Leona Panetas izteikumi uzskatāmi par līdz šim spēcīgāko signālu pirms ASV prezidenta Baraka Obamas smagās priekšvēlēšanu kampaņas, proti, ka Baltais nams vēlas noslēgt prezidenta Džordža Buša ērā sāktos karus. Velēšanu drudzis visticamāk ietekmējis arī Franciju un prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš vēl pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Francija varētu savu kontingentu no Afganistānas izvest jau 2013.gadā. Rasmusens šodien komentējot šo iespējamo priekšvēlēšanu spiedienu norādīja, ka demokrātijas apstākļos šādas diskusijas ir saprotamas, taču notiks diskusijas un to lēmumi būs balstīt uz visu pušu vienošanos.
