Krievija ik dienu turpina raķešu un artilērijas triecienus pa Ukrainas civilo un kritisko infrastruktūru. ANO paziņojusi, ka kopš 24. februāra karadarbībā ir nogalināti vismaz 6755 civiliedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 10 000 ir ievainoti. Miljoniem ukraiņu jau nedēļām ir spiesti dzīvot bez elektrības, apkures un ūdens, bet priekšā vēl ir vairāki ziemas mēneši.

Parīzē otrdien notika Francijas prezidenta Emanuela Makrona rīkota konference, kurā sapulcējās 46 valstu vadītāji un pārstāvji, uzņēmēji un palīdzības organizācijas, lai apspriestu, kādu tūlītēju palīdzību sabiedrotie var sniegt Ukrainai šajā ziemā.

Konferencē piedalījās arī Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs un Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.

"Mēs vēlējāmies kopā organizēt šo konferenci ar nosaukumu "Solidaritāte ar ukraiņu tautu", lai Ukraina varētu pārdzīvot šo garo ziemu, un gribam ļoti konkrētus rezultātus," uzsvēra Makrons.

"Mēs mobilizējam Ukrainas partnerus un draugus sniegt konkrētu palīdzību, lai nodrošinātu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanu un ļautu iedzīvotājiem pārlaist šo ziemu. Enerģija, ūdens, pārtika, veselības aprūpe, transports, apģērbs. Es ceru, ka mūsu kolektīvā apņemšanās ļaus pārvarētu visus izaicinājumus un palīdzēs ukraiņiem apmierināt visas nepieciešamākās vajadzības," sacīja Makrons.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā konferences dalībniekiem teica, ka viņa valstij ir nepieciešami transformatori, iekārtas augstsprieguma tīklu atjaunošanai un cita veida tehniskā palīdzība, lai ļautu nodrošināt Ukrainas energosistēmas darbību.

Dažas lietas, ko Ukraina lūdz, ir pavisam vienkāršas. Zelenskis prasīja 50 miljonus LED spuldžu, kas ļautu ietaupīt vienu  gigavatu elektrības. Ņemot vērā, ka Ukrainas energosistēmā vidējais deficīts ir aptuveni divarpus gigavati, šis projekts var būtiski palīdzēt.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsolīja iepirkt 30 miljonus spuldžu un piegādāt Ukrainai; jācer, ka citi palīdzēs ar atlikušajiem 20 miljoniem spuldžu.

Zelenskis teica, ka šobrīd no piegādēm ir atslēgti aptuveni 12 miljoni ukraiņu gandrīz visos valsts reģionos un arī Kijivā.

Tāpat vismaz līdz šīs apkures sezonas beigām Ukrainai būs nepieciešama ārkārtas elektrības piegāde no Eiropas Savienības, sacīja Zelenskis.

"Šāds elektroapgādes atbalsts pašreizējās cenās varētu izmaksāt ap 800 miljoniem eiro. Tas ir dārgi, taču ne tik dārgi, kā mums visiem varētu izmaksāt pilnīgs elektroenerģijas padeves pārtraukums Ukrainā. Tāpēc es sagaidu, ka viens no šīs konferences rezultātiem būs lēmums par atbalstu elektrības piegādei no Eiropas Savienības Ukrainai."

"Kad būs garantēta Ukrainas enerģētiskā stabilitāte uz visu ziemas periodu, kad būs garantēts, ka nebūs jaunu masveida migrācijas viļņu no mūsu valsts uz jūsu valstīm, tad tiks garantēts arī tas, ka nebūs streiku, elektroenerģijas padeves pārtraukumu, nebūs ieroču meklēšanas Irānā vai kaut kur, lai palīdzētu Krievijai," sacīja Zelenskis.

Francijas ārlietu ministre Katrīna Kolonna paziņoja, ka konferences dalībvalstis ir apņēmušās Ukrainai sniegt palīdzību viena miljarda eiro apmērā. Gandrīz pusi – 400 miljonus eiro – atvēlēs Ukrainas energoapgādes nodrošināšanai.

Konferences dalībnieki arī vienojušies izveidot jaunu platformu, kas ļaus sekmīgāk koordinēt civilās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī dos iespēju donoriem uzzināt Ukrainas konkrētās vajadzības un iepazīties ar citu valstu sniegto palīdzību.

Runa ir par piecām palīdzības jomām – veselības aprūpi, enerģētiku, ūdensapgādi, transportu un pārtiku. Latvijas lielākā palīdzības daļa ir tieši ģeneratoru piegāde slimnīcām un ūdens apgādes sistēmām, šajā ziņā daudz palīdz Latvijas pašvaldības. Bet, piemēram, Čehija apsolījusi piegādāt Ukrainai 14 pontonu tiltus.

Šī konference bija stratēģiski svarīga arī citu iemeslu dēļ. Tajā bija plaši pārstāvētas arī Āzijas valstis, ne tikai Japāna un Dienvidkoreja, bet arī Singapūra, Kambodža un Indija.

Indijas dalība tiek uztverta kā laba zīme, jo līdz šim Indija atturējās ieņemt konkrētu pozīciju. Ķīna gan te nebija pārstāvēta. Bet bija vairākas arābu valstis, kas augstu novērtē Ukrainas iesaistīšanos pārtikas krīzes pārvarēšanā graudu programmas ietvaros.

"Lielākais panākums ir tas, ka palīdzības kustībā Ukrainai ir iesaistījušies ne tikai tradicionālie Ukrainas draugi.

Varētu teikt, ka ir noticis diezgan būtisks izrāviens, lai pasaulei plašākā mērogā būtu skaidrs šī konflikta un šīs humānās traģēdijas nozīmīgums un apmēri," secina Latvijas vēstnieks Francijā Eduards Stiprais, kurš konferencē pārstāvēja Latviju.

Šonedēļ Polijā sāks strādāt arī loģistikas centrs – tas ir noliktavu tīkls, no kurienes preces un tehniku var ātri pārvietot uz Ukrainu. Tagad tur nonāks palīdzība ne tikai Eiropas, bet no teju visas pasaules. Daļa no šodien te apsolītajām lietām jau ir ceļā uz Ukrainu.

Ukrainas bruņotie spēki tikmēr turpina aizstāvēt valsti no iebrucējiem. Pašlaik galvenās cīņas frontē norisinās valsts austrumos un dienvidos, taču draudi saglabājas arī no ziemeļiem, tostarp no Baltkrievijas teritorijas.

Otrdien vairākas Baltkrievijas armijas vienības pietuvojās Ukrainas robežai pēc tam, kad valstī negaidīti izziņoja bruņoto spēku kaujas gatavības pārbaudi. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pārbaude uzsākta pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko pavēles.

ASV domnīca "Kara studiju institūts" norāda, ka Krievija turpina izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju, lai piespiestu to iesaistīties karā pret Ukrainu. Taču iespēja, ka Baltkrievijas karavīri varētu iebrukt Ukrainā, saglabājas zema.