Sabiedrības novecošana un iedzīvotāju skaita samazināšanās rada būtiskus izaicinājumus un liek no jauna aizdomāties, kā padarīt dažādus Eiropas reģionus pievilcīgus iedzīvotājiem.
Stagnācija bez cerībām uz labāku nākotni
Eiropas kohēzijas politikas galvenais mērķis ir līdzsvarot atšķirības starp dažādiem reģioniem. Tomēr ne visur tas izdodas vienādi veiksmīgi. Ja Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis pēdējos gados lielākoties ir veiksmīgi attīstījušās, tad Grieķijā, Itālijas un Spānijas dienvidu reģionos, kā arī Portugālē aina nav tik optimistiska.
Šajās valstīs ir daudz tā dēvēto vidējās attīstības reģionu, kur turpmākajai ekonomiskajai attīstībai nepietiek vairs ar ceļu vai kanalizācijas izbūvi. Tur ir nepieciešama daudz gudrāka un individuālāka pieeja, saka Eiropas Savienības (ES) kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira.
“Tie ir reģioni, kur pašreizējā paaudze neredz nākotni saviem bērniem, jo tur valda stagnācija vai pēc zināmas izaugsmes ir samazinājies ekonomiskās aktivitātes temps un visu laiku sarūk iedzīvotāju skaits, kā arī nav alternatīvas nākotnes vīzijas.
Visos šajos reģionos parādās attieksme, ko var raksturot ar frāzi “sistēmai vienalga par mani un man vienalga par sistēmu”. Tas rada augsni populismam.”
Jau drīzumā ar šo problēmu var saskarties arī Baltijas valstis. To mēdz dēvēt arī par vidējo ienākumu slazdu.
Nav vēlams visas olas likt vienā groziņā, attīstot tikai metropoles
Turklāt attīstībai traucē arī tas, ka daudzos reģionos samazinās iedzīvotāju skaits un sabiedrība noveco.
Prognozes liecina, ka jau 2040. gadā nedaudz vairāk kā puse (51%) eiropiešu dzīvos reģionos, kur sarūk iedzīvotāju skaits.
Ferreira norāda, ka valstīs ar vidējiem ienākumiem pastāv tendence ieguldīt pēc iespējas vairāk līdzekļu lielo centru attīstībā, jo tā šīs valstis cer konkurēt starptautiskā līmenī. Tomēr salikt visas olas vienā groziņā neesot pārāk gudri.
“Ja jūs paskatīsieties uz attīstītākām valstīm Eiropā, jūs redzēsiet daudzpolāru stratēģiju un dinamiku. Tas palielina valsts un tās ekonomikas noturības spējas. Bet, ja jūs paskatīsieties uz mazāk attīstītiem reģioniem, tostarp ārpus Eiropas, tad redzēsiet, ka tur valda pārlieku liela koncentrācija milzīgās metropolēs. Tas rada lielus sastrēgumus, negatīvu ietekmi uz vidi, kā arī apgrūtina urbāno centru iespējas attīstīt inovācijas un jaunās tehnoloģijas, ko tikai tie var veidot.”
Komisāre piebilst, ka lielajām pilsētām atbalsts būtu nepieciešams, lai tās varētu gudrāk un modernāk risināt dažādus sarežģītus izaicinājumus, jo tikai šie attīstības centri to var izdarīt. Savukārt nabadzīgākiem reģioniem tas kalpotu kā paraugs un iedvesma.
