Jau aizvadītajā gadā kosmosa ziņās izteikti sāka dominēt Mēness, un ASV un Ķīnas konkurence par Mēnesi kļūst aizvien asāka. Turpmākie divi gadi parādīs, kurš būs uzvarētājs. Tā atzinis NASA Administrators, bijušais astronauts un Floridas senators Bils Nelsons.
Izdevumam "Politico" viņš brīdina – Ķīna varētu pat uzstāt, ka tai pieder ar resursiem bagātas teritorijas uz Mēness: "Tas ir fakts. Mēs piedalāmies kosmiskajās sacīkstēs. Un tā ir tiesa, ka mums vajag uzmanīties, lai viņi [Ķīna] nenokļūst kādā vietā uz Mēness zinātnisko pētījumu aizsegā. Un nav neiespējams, ka vēlāk viņi teiks: turieties pa gabalu, mēs esam šeit, tā ir mūsu teritorija."
Kā piemēru Pekinas teritoriālajām ambīcijām NASA šefs minēja Ķīnas pretenzijas uz strīdīgajām Spratlija salām Dienvidķīnas jūrā. Uz tām pretendē arī virkne citu valstu – Taivāna, Filipīnas, Malaizija, Vjetnama. Spratlija salās Ķīna uzbūvējusi militārās bāzes, tā demonstrējot savu ietekmi.
"Ja šaubāties par to, paskatieties, ko viņi izdarīja ar Spratlija salām," norādīja Nelsons.
ANO Kosmosa līgums un vienošanās, kura dalībnieces ir arī ASV un Ķīna, aizliedz valstīm pretendēt uz jebkādu debess ķermeņi, ieskaitot Mēnesi.
Pēdējos desmit gados Ķīna guvusi milzu panākumus kosmosa apguvē, un tās astronautu izkāpšana uz Mēness kļūst aizvien iespējamāka. Pekina izveidojusi pati savu ap Zemi riņķojošu staciju kosmosā, veikusi lidojumus ap Mēnesi, nosūtījusi pašgājēju robotus ievākt paraugus, tostarp arī Mēness neredzamajā pusē.
Nākamo lielo soli Pekina spers 2025. gadā, kad plāno izveidot autonomu izpētes staciju netālu no Mēness dienvidu pola. Izsēdināt astronautus uz Mēness virsmas Ķīna cer līdz desmitgades beigām.
"Iespēja, ka Ķīna var ko sliktu sastrādāt uz Mēness. Ja viņi tur izveidos infrastruktūru, viņi, piemēram, varētu liegt sakarus. Viņu būšana tur nepadara lietas vieglākas. Ir patiesas bažas par Ķīnas iejaukšanos," sacīja Starptautiskās kosmosa stacijas bijušais komandieris Terrijs Virts.
Par Pekinas ielaušanos aizvien dziļāk kosmosā bažīgi arī ASV militārie pārstāvji, jo Ķīna attīsta tehnoloģijas, kuras var apdraudēt amerikāņu satelītus un radīt riskus drošībai.
Ķīna gan noliedz Savienoto Valstu bažas, sakot, ka kosmoss nav vieta, kur cīkstēties. Pekina esot vienmēr iestājusies par Visuma izmantošanu tikai miermīlīgiem nolūkiem.
ASV Kongress ir apstiprinājis NASA šī gada budžetu 24,5 miljardu dolāru apmērā. Tas gan ir par pusmiljardu mazāk nekā prezidents Džo Baidens pieprasīja. Tomēr Mēness programmām nauda būs tik, cik NASA vajag. Novembrī veiksmīgi noslēdzās "Artemis 1" misija. Bezpilota kapsula "Orion" 26 dienas riņķoja ap Mēnesi. Nākamgad plāno dot startu "Artemis 2" misijai, kad lidojumā apkārt Mēnesim dosies kosmiskais aparāts ar astronautiem. Bet 2025. gadā "Artemis 3" misijas uzdevums jau būs izsēdināt astronautus uz Mēness, kur iecerēts iedibināt cilvēka pastāvīgu klātbūtni.
