(papildināts ar Latvijas Ārlietu ministrijas informāciju)
Bažas par militārajām sadursmēm Kalnu Karabahā sestdien sociālajos tīklos pauda Latvijas Ārlietu ministrija, aicinot Armēniju un Azerbaidžānu pārtraukt militārās aktivitātes.
.@Arlietas pauž bažas par militāro sadursmju uzliesmojumu Kalnu Karabahā, aicina Armēniju un Azerbaidžānu pārtraukt militārās aktivitātes
— Ārlietu ministrija (@Arlietas) April 2, 2016
Armēnija paziņojusi, ka azerbaidžāņu spēki sāka ofensīvu aizvadītajā naktī un izmanto tankus, artilēriju un kara lidmašīnas. Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Arcruns Avanisjans internetā savā "Facebook” lapā izplatīja paziņojumu, ka "Azerbaidžāna ir sākusi atklātu uzbrukumu, [un] visā robežas garumā ar Kalnu Karabahu notiek kaujas.”
Līdzīgu informāciju izplatījušas arī Armēnijas atbalstītās, bet starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Vairākums Kalnu Karabahas iedzīvotāju ir armēņi, bet saskaņā ar administratīvo dalījumu tā ir Azerbaidžānas teritorija.
Kalnu Karabhas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Azerbaidžānas puse saskarsmes līnijas dienvidu, dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu sektoros pielietojusi artilēriju, bruņutehniku un aviāciju. Iepriekš Kalnu Karabahas varasiestādes arī apsūdzēja Azerbaidžānas spēkus par to, ka tie apšauda ne tikai bruņoto spēku pozīcijas, bet arī apdzīvotas vietas, un apgalvoja, ka tostarp gājis bojā bērns.
Armēņu puse arī paziņojusi, ka notriekts Azerbaidžānas armijas helikopters.
Azerbaidžāna ziņas par helikoptera notriekšanu noliedza. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija šorīt paziņoja par plaša mēroga ugunspārtraukšanas režīma pārkāpumiem no armēņu puses, vienlaikus viņus tāpat apsūdzot par dzīvojamo rajonu apšaudēm.
Aizsardzības ministrija paziņoja, ka 24 stundu laikā armēņu spēki pārkāpuši ugunspārtraukšanas vienošanas 127 reizes. Tādēļ, ņemot vērā situāciju, Azerbaidžāna īstenojusi 130 uzbrukums armēņu bruņotajiem spēkiem.
Konflikts starp Azerbaidžānu un Armēniju Kalnu Karabahas dēļ gruzd jau gadiem. Kalnu Karabahas autonomais apgabals, kur vairākums iedzīvotāju ir etniskie armēņi, padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, bet Padomju Savienībai sākot brukt, paziņoja par atdalīšanos no Azerbaidžānas. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē notika karš, kura rezultātā Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu.
Šobrīd Kalnu Karabaha ir "de facto” ir neatkarīga armēņu republika, kurai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju. Oficiāli teritorija joprojām atrodas Azerbaidžānas sastāvā, kas uzstāj uz savas teritoriālās vienotības saglabāšanu. Ar starptautiskās sabiedrības atbalstu rīkotās sarunas par konflikta atrisināšanu gadu gaitā tā arī nav devušas taustāmu rezultātu.
Azerbaidžānas sabiedrotā ir Turcija, bet Armēnijā atrodas Krievijas bruņoto spēku bāze. Maskava šobrīd vien paziņojusi, ka pārbauda informāciju par jaunāko konflikta eskalāciju Kalnu Karabahas reģionā.
