Reti kurš var lepoties ar tik spožu un skaļu, taču reizē pretrunīgu un skandalozu politisko karjeru kā Mihails Saakašvili: Gruzijas Rožu revolūcijas līderis 2003. gadā, valsts pēcpadomju sistēmas reformators un prorietumnieciskā kursa uzstādītājs. 2008. gadā centās stāties pretī Krievijas iebrukumam, bet rezultātā zaudēja piektdaļu no valsts teritorijas. Gadu vēlāk mēģināja nostiprināt savu polisko varu, taču galu galā to pazaudēja iedzīvotāju protestu dēļ. Un pēc apsūdzībām to apspiešanā bija spiests bēgt.
Jaunās politiskās mājas Saakašvili atrada Ukrainā jau Pašcieņas revolūcijas laikā, bet no prezidenta Petro Porošenko komandas kļuva par Odesas gubernatoru. Taču jaunatrastā politiskā draudzība drīz vien izira. Zaudējis gan dzimtās Gruzijas, gan Ukrainas pilsonību, Saakašvili kā bezvalstnieks bēga uz Poliju, manīts arī Lietuvā un citviet, bet 2017. gadā uz savu atbalstītāju pūļa pleciem faktiski ielauzās atpakaļ Ukrainā un saņēma sodu par pretlikumīgu robežas šķēršanu.
Volodimiram Zelenskim kļūstot par prezidentu, viņš tika amnestēts, turklāt tagad iecelts par izpildkomitejas vadītāju reformu jautājumos un jau runā par grandioziem plāniem Ukrainas attīstībai.
“Ir iespējas. No Ķīnas ienāk uzņēmumi. Ukraina atkal var kļūt par Eiropas ražošanas mezglu. Taču, lai viņi šeit ienāktu, vajadzīgas pavisam citas regulas, citi nodokļi, daudz mazāka birokrātija, un taisnība – vajag tiesas,” klāstīja Saakašvili.
“Principā mums ir pirmais aizmetnis, pretkorupcijas tiesa, taču ar to ir par maz. Ir pretkorupcijas birojs, kurš principā neņem kukuļus, taču gribu, lai viņi strādā labāk. Viss pārējais mums ir sabrucināts,” uzskata Saakašvili.
Pēc šī soļa Gruzijas amatpersonas izteica diplomātisku protestu, atsaucot uz konsultācijām vēstnieku. Vienlaikus Saaakšvili tomēr neieguva cerēto vicepremjera amatu, ko nobloķēja Ukrainas parlaments, ļoti iespējams, tieši Gruzijas spiediena dēļ.
“Gribu uzsvērt, ka izsaku nožēlu par šo lēmumu, taču mēs neizskatām iespēju saraut diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm. Zemāka līmeņa amata piešķiršana, kā sākotnēji domāts, parāda skeptisko Ukrainas parlamenta vairākuma attieksmi pret šo personu. Vienlaikus mēs, Gruzija, uzskatām, ka, izdarot šo izvēli, tika ņemts vērā arī fakts, ka mūsu valstis joprojām ir stratēģiskie partneri,” paziņoja Gruzijas ārlietu ministrs Dāvids Zalkaliani.
Vai Saakašvili nāk kā glābējs Ukrainas reformu ceļam vai valdošo spēku reitingiem – šeit domas dalās.
Kijevas Mohilas akadēmijas profesors Oleksijs Haraņs “Pasaules panorāmai” skaidroja – tas, visticamāk, ir Zelenska komandas sabiedrisko attiecību gājiens laikā, kad iedzīvotāju uzticība jaunajai pārvaldei krīt. Vien pagaidām paša prezidenta reitingus daudzmaz izdodas noturēt ar publicitātes kampaņām.
“Uz cilvēkiem tas strādā – šie prezidenta video paziņojumi, jociņi un tā tālāk. Un šajā kontekstā Saakašvili atgriešanās amatā, kas faktiski neparedz nekādu politisko atbildību, arī ir daļa no šīs PR kampaņas. Zelenskis nesen nomainīja valdību, taču arī jaunajā valdībā notiek lēkāšana kā haotiskās pagalma spēlēs, cilvēki strādā kā pienākumu izpildītāji, un to vajag kaut kā kompensēt. Un, lūk, jums arī Saakašvili!” norādīja Haraņs.
Un, pat ja Saakašvili ir apņēmības pilns uzlabot Ukrainu, vismaz pieredze Odesas gubernatora amatā atgādina, ka metodes, kas derēja Gruzijā viņa pirmās prezidentūras laika, Ukrainā nederot.
“Gruzijā viņam bija vienas partijas valdība, varēja viegli pieņemt lēmumus. Viņš rīkojās tiešām stingri un izlēmīgi, arī autoritāri. Lielā mērā tas deva rezultātu. Taču Ukrainā ir pavisam cita situācija. Mums autoritārās metodes nestrādā, nevienam no prezidentiem tās nav sanākušas. Jāmeklē atbalsta bāze, koalīcijas partneri. Saakašvili tomēr izrādījās nespējīgs veikt šādu, tā teikt, melno darbu. Taču jaunajā amatā viņš nāks klajā ar dažādiem krāšņiem paziņojumiem, un Zelenskis to izmantos,” sprieda Haraņs.
