Rumānijas parlaments ar krietni pārākumu nobalsoja par premjerministra Sorina Grindjanu palikšanu amatā, līdz ar to valdība turpina darbu.
Opozīcijai, kas ierosināja uzticības balsojumu pēc masu protestiem, galu galā nav izdevies no amata gāzt politiķus, par kuru rīcību protestu laikā uztraucās arī Briselē.
Daudzi eksperti Rumānijas valdības soli - izdot dekrētu un pēc tam ilgstoši nereaģēt uz sabiedrības iebildumiem - sauca par ārkārtēju situāciju.
Iepriekš Rumānijas valdība pieņēma ārkārtas dekrētu, kas paredzēja dekriminalizēt amata noziegumus, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi līdz 44 387 eiro apmērā. Dekrētu aizstāvēja valdošā kreisi centriskā Sociāldemokrātu partija (PSD), kuras līderis Liviu Dragnja ir viens no tiem, kam šis dekrēts pašam dod labumu. Tas varēja ļaut izvairīties Dragnjam no kriminālvajāšanas, jo viņš ir apsūdzēts par varas ļaunprātīgu izmantošanu, krāpniecību vēlēšanās, un viņam ir liegts ieņemt premjerministra amatu.
Valdība taisnojas, ka šis likums atbrīvos pārslogotos Rumānijas cietumus, un tas nozīmētu, ka no tiem iznāks par korupciju lielos apmēros notiesātie, taču kukuļdošanas un ņemšanas nogurdinātajā sabiedrībā tas izraisīja neviltotu niknumu. Tautas pusē nostājās tiesībsargs, kurš sacīja, ka tas rada risku padarīt gandrīz visu valsts administrāciju krimināltiesībām nesasniedzamu. Dekrētu kritizēja arī pareizticīgo baznīca un valsts prezidents Klauss Johanniss, kurš paziņojis, ka uzticas simtiem tūkstošu protestētāju vairāk nekā valdībai.
Galu galā aizvadītās svētdienas, 5.februāra, vakarā Rumānijas valdība dekrētu atsauca, premjerministram paziņojot, ka viņš nevēlas šķelt Rumānijas sabiedrību.
Taču eksperti jau iepriekš izteica prognozes, ka pat tad, ja valdība savu lēmumu mainīs, tas nenozīmē, ka problēma būs atrisināta un Rumānijas sabiedrība, kas pirmo reizi bija devusies ielās kopš komunisma krišanas plašākajos protestos, ar to samierināsies.
Vēl protestu laikā daudzi norādīja, ka valdošā sociāldemokrātu partija, kas tagad savu vietu saglabā, ir slavena ar korupcijas gadījumiem un tajā šis netikums ir izplatījies kā sērga.
Statistika vēsta, ka ik gadu Rumānijas valsts kase korupcijas dēļ zaudē desmitiem miljardu eiro. Pēdējo dienu notikumi ir raisījuši arī diskusijas par korupcijas uzraugorganizāciju spējām, darbu un ieinteresētību cīnīties ar noziegumiem, un sadarbību ar drošības dienestiem, kurus arī vaino nevis vainīgo atklāšanā, bet bieži piesegšanā.
Rumānija, būdama Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, arvien cīnās ar augstu korupcijas līmeni, nabadzību, nevienlīdzību, dziļām sociālajām problēmām.
Korupcija ir viens no iemesliem, kādēļ vairākas ES dalībvalstis iebilst pret Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā.
Vairāki eksperti Rietumu medijos norādījuši, ka Rumānijas protesti ir dāvana citām pasaules valstīm, kur ir līdzīgas situācijas, parādot, ka sabiedriskai rīcībai ir sekas, ka līdz ar tās spiedienu var panākt valdības rīcību.
Vērienīgos iedzīvotāju protestus izraisīja valdības ārkārtas dekrēts par dažu korupcijas noziegumu dekriminalizēšanu, kas pavērtu cietuma durvis vairākiem par korupciju ieslodzītiem politiķiem un valdošo amatpersonu līdzgaitniekiem. Iedzīvotāju spiediena dēļ dekrēts tika atcelts, taču valdība negrasās atkāpties.
Pēdējo gadu laikā Rumānijas Pretkorupcijas biroja darbības rezultātā notiesātas vairāk nekā tūkstoš korupcijā apsūdzētas personas. To vidū ir 24 pilsētu mēri, pieci deputāti, divi bijušie ministri un arī bijušais premjerministrs Adrians Nastase.
