Eiropas saliedētības veicināšana un kopējo Eiropas vērtību aizstāvība, drošākas Eiropas radīšana un Eiropas Savienības kā globālā līdera pozīciju stiprināšana. Tādas ir galvenās Rumānijas prezidentūras prioritātes. Taču vēl pirms šo pienākumu uzņemšanas Bukarestes virzienā vērsts pamatīgs kritikas vilnis par tās spēju šos uzdevumus izpildīt. Kritika nāk no Eiropas Savienības puses, tādējādi vēl vairāk izceļot jau kādu laiku abu pušu starpā pastāvošās domstarpības. Bet kā prezidējošās valsts loma izskatās no pašas Rumānijas puses un vai dotos solījumus izdosies izpildīt? Par to "Latvijas Radio" sarunājās ar Rumānijas sabiedriskās televīzijas producentu Marianu Voiku.
1. janvārī Rumānija pārņēma Eiropas Savienības padomes prezidējošās valsts pilnvaras. Cik liels notikums kopumā šis ir Rumānijai?
Bukarestei šī būs pirmā šāda pieredze kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pirms 12 gadiem. Manuprāt, visi šeit saprot, ka tas ir īsts izaicinājums un, ja tā var teikt, brieduma pārbaudījums. Dienaskārtībā ir tādi svarīgi jautājumi kā "Brexit", Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Eiropas Savienības budžets 2021.-2027. gadam. Tomēr ļoti izteikta ir viedokļu atšķirība Bukarestes attiecībās ar Eiropas Savienību, galvenokārt dēļ valdošās partijas uzbrukumiem tieslietu sistēmai.
Kā jau jūs minējāt, pagājušā gada pēdējās dienās Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers visai asi kritizēja Rumānijas valdību, apgalvojot, ka Rumānija nav īsti gatava pildīt tai uzdotos uzdevumus. Vai jūs piekristu šiem apgalvojumiem?
Jā, Junkera kungs skaidri norādīja, ka Bukarestei ir skaidri jāapzinās, ko nozīmē vadīt prezidentūru. Proti, ir jāieklausās citos un jāņem citu iebildumi vērā. Un Junkers norādīja, ka šajā jautājumā viņam esot nopietnas šaubas. Sociāldemokrātu valdība uz to atbildēja, ka Junkeram esot pilnīgi izkropļota izpratne par to, kas notiek Rumānijā, apsūdzot Eiropas Savienības vēstnieku Bukarestē dezinformācijas izplatīšanā.
Brisele šādas apsūdzības uzskata par nepieņemamām. Taču Junkera kungs nav vienīgais. Pagājušajā mēnesī arī pats Rumānijas prezidents Klauss Johannis atzina, ka valdība nav gatava uzņemties prezidējošās valsts pilnvaras. Valdošo sociāldemokrātu uzdevums ir radīt saviem vēlētājiem iespaidu, ka Eiropas Savienība un Džordžs Soross ir pret viņu īstenoto politiku.
Kā jums šķiet, vai Rumānijas iekšējie konflikti varētu kaut kā ietekmēt Rumānijas spējas kļūt par tiltu cēlāju pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā visai izaicinošajā laikā, kad priekšā stāv "Brexit" un Eiropas Parlamenta vēlēšanas?
Manuprāt, attiecību pasliktināšanās starp Briseli un Rumānijas valdību nāk visnepiemērotākajā brīdī. Galvenokārt tas ir Eiropas galēji labējo partiju popularitātes pieauguma dēļ. Es uzskatu, ka Rumānijas problēmas tikai pastiprinās Eiropas Savienības problēmas. Ja jums mājās ir politiski nestabila situācija un nav tās labākās attiecības ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, ir grūti iedomāties, ka jūs varētu kļūt par tiltu cēlāju starp pārējām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Runājot par politisko situāciju pašā Rumānijā – kāda ir sabiedrības attieksme? Vai tā atbalsta valdības darbības tieslietu jomā un cīņā pret korupciju? Vai ir kādas pazīmes, ka ielu protesti, kurus jūs piedzīvojāt pirms diviem gadiem, varētu atkal atsākties?
Nenoliedzami, Rumānija pēdējo divu gadu laikā ir piedzīvojusi milzīgus pret valdību vērstus protestus, un dažās dienās ielās izgāja pat pusmiljons cilvēku. Un ne jau ekonomisku iemeslu, bet gan principu dēļ, jo valdība vēlējās dekriminalizēt korupciju. Dažādu tieslietu likumu mainīšana ir bijusi viena no pašreizējās valdības galvenajām prioritātēm.
Pagājušajā augustā šie protesti jau kļuva vardarbīgi un simtiem cilvēku bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Valdība tagad vēlas atlaist vairākus vadošos miertiesnešus, ieceļot šajos amatos sev vēlamākus cilvēkus. Tāpat tiek apsvērta amnestija par korupciju notiesātiem cilvēkiem. Ja šī amnestija tiks izsludināta, es nedomāju, ka Rumānijas sabiedrība turpinās klusēt. Eiropas Savienības institūcijas visas šīs pārmaiņas jau ir kritizējušas, un ir ļoti iespējams, ka šīs lietas var nonākt Eiropas Savienības tiesā, līdzīgi, kā tas ir noticis ar Poliju.
Kā jūs komentētu apgalvojumus, ka Rumānija arvien vairāk sāk līdzināties Polijai un Ungārijai, kas jau iemantojušas Eiropas Savienības „slikto zēnu” statusu?
Manuprāt, sociāldemokrātiskā partija tikai kopē Budapeštas un Varšavas līderu neliberālo retoriku. Taču likmes ir pavisam citas. Populistiskie politiķi Rumānijā vēlas tikai atbrīvoties no iespējamā cietumsoda. Tā nav nekāda ideoloģija, bet gan tikai avantūra un otršķirīgs populisms. Un ironija ir tāda, ka turpmākajos sešos mēnešos Bukarestei būs jāizlemj, vai iekļaut Eiropadomes dienaskārtībā ļoti jūtīgos jautājumus par sankcijām pret Poliju un Ungāriju, kuras arī tiek apsūdzētas par uzbrukumiem tiesu varai.
Vai jūs kā mediju pārstāvis arī jūtat kādas izmaiņas valdības attieksmē?
Mēs dzīvojam viltus ziņu laikmetā. Bet, ja pie varas esošā partija pati sāk šīs viltus ziņas radīt, tad mēs sākam virzīties no lēta populisma pretī autoritārismam. Ir interesanti, ka gandrīz 30 gadus pēc komunisma krišanas sāk atgriezties Čaušesku laikā praktizētais nacionālistu un suverēnistu diskurss. Pirms 1989. gada diktators Čaušesku apsūdzēja Maskavu par mēģinājumiem pārvērst Rumāniju par padomju koloniju.
Tagad sociāldemokrātu valdība apsūdz Eiropas Savienību par mēģinājumiem pārvērst Rumāniju par Eiropas koloniju. Un šādiem apgalvojumiem ir tūlītējs efekts – pat par spīti tam, ka dalības Eiropas Savienībā sniegtie labumi Rumānijā ir acīmredzami, pusgada laikā ir strauji krities Eiropas Savienības atbalstītāju skaits. Kritums ir 10 procentpunkti, un pašlaik atbalstītāju ir tikai 49%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Rumānijas valdība ir kritizējusi Eiropas Savienību par dubultiem standartiem attiecībā pret Rumāniju, kā arī ir aicinājusi panākt lielāku vienlīdzību Eiropas Savienībā. Vai, jūsuprāt, šī prezidentūra varētu būt iespēja sasniegt šo mērķi? Un kas būtu jādara tādai Austrumeiropas valstij kā Rumānija, lai iegūtu daudz ietekmīgāku stāvokli Eiropas Savienībā?
Sociāldemokrātiskās partijas līderis Liviu Dragnā ir nosodījis Briseli par diskriminējošu attieksmi, uzsverot, ka Rumānija vairs nepieļaus, ka pret to attiecas kā pret otrās šķiras valsti. Taču Dragnā jau ir notiesāts par krāpšanos vēlēšanās un ir apsūdzēts par korupciju vēl divās krimināllietās. Viņam valsts ienaidnieki ir Džordžs Soross, Paralēlā valsts, daudznacionālās kompānijas un dažreiz pat Eiropas Savienības amatpersonas.
Manuprāt, šī prezidentūra nebūs Bukarestes iespēja panākt lielāku vienlīdzību. Es jums minēšu vienu piemēru. Šī pati valdība savulaik balsoja pret slimnīcu un lielceļu būvniecību, izmantojot Eiropas naudu. Valdība paziņoja, ka tas būtu jādara ar privātās partnerības finansējumu. Protams, viens neizslēdz otru, jo Rumānijā būtu jāuzceļ ļoti daudz, neatkarīgi no tā, no kurienes nāk finansējums.
Šī sociāldemokrātu valdība ir izmantojusi tik maz Eiropas fondu naudas, ka pat Eiropas Savienības reģionālās politikas komisāre Korina Krecu, kura pati ir sociāldemokrātu biedre, ir kritizējusi Bukarestes valdību. Tieši tāpēc daudzi rumāņi ļoti skeptiski skatās uz šīs valdības spējām izmantot unikālo iespēju, lai rastu labumu Rumānijai vai visai Eiropas Savienībai.
