Rumānijas prezidentūras sākumu ES Padomē aizēno politiķu strīdi

Ceturtdien Bukarestē oficiāli tika atklāta Rumānijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tā ir pirmā reize, kad Rumānija uzņemas pārējo bloka valstu koordinēšanas pienākumus. Tomēr prezidentūras sākumu ir aizēnojuši gan iekšējie politiskie strīdi starp prezidentu un valdību, gan pretrunīgi vērtētie mēģinājumi atbrīvot no amata Rumānijas ģenerālprokuroru, kā arī citi skandāli.

Rumānijas prezidentūras sākumu ES Padomē aizēno politiķu strīdiArtjoms Konohovs

    Iekšējie strīdi un domstarpības starp Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu un premjeri Vioriku Dančilu pavada Rumānijas pirmās ES prezidentūras sākumu. Decembra beigās Eiropas Komsijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers intervijā vācu laikrakstam “Die Welt” pat ir sacījis, ka Rumānija tehniski ir gatava sākt vadīt pārējo bloka valstu darbu. Bet iekšējās domstarpības var traucēt tai kļūt par efektīvu vidutāju. Tas daudziem Rumānijas valdošajā koalīcijā nepatika.

    Arī svinīgā prezidentūras atklāšanas ceremonija ceturtdienas vakarā Bukarestē bija pilna ar dažādiem mājieniem. Vienu no brīdinājumiem izteica Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. “Lielā mērā tagad tikai no Rumānijas būs atkarīgs, kā un vai tā spēs pārvarēt nākotnes izaicinājumus. Tas ir atkarīgs no jums, vai Rumānijas politika kļūs Eiropai par labu piemēru vai par skaudru brīdinājumu,” sacīja Tusks.

    Tomēr lielāko iespaidu uz sanākušajiem atstāja tas, ka Polijā dzimušais Tusks savu uzrunu norunāja rumāņu valodā.

    Viens no pēdējā laika konfliktiem starp valdību un prezidentu izcēlās ģenerālprokurora dēļ. Tieslietu ministrs Tudorels Toaders ir ierosinājis ģenerālprokurora Augustina Lazāra atlaišanu. Tomēr prezidents Johannis ir atteicies parakstīt šo rīkojumu, sakot, ka viņš ir ļoti apmierināts ar ģenerālprokurora darbu. Tas lika tieslietu ministram visai nievājoši izteikties par prezidentu.

    Gan ģenerālprokurors, gan prezidents iepriekš ir aizstāvējuši bijušo nacionālā pretkorupcijas biroja vadītāju Lauru Kovesi, ko valdība pērn atlaida. Tagad viņa ir vērsusies ar prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot šo lēmumu. Tāpat Rumānijas parlaments apsver iespēju izsludināt amnestiju par korupciju notiesātajiem politiķiem. Tas esot veids, kā atbrīvot pārblīvētos cietumus. Šī iecere daudzviet ir izsaukusi pamatīgu sašutumu.

    Tomēr Rumānijas ārlietu ministrs Teodors Meleškanu domstarpības starp valdību un prezidentu norakstīja uz priekšvēlēšanu cīņu. “Lūdzu, saprotiet, ka Rumānijā ir tāda pati situācija kā jebkurā citā demokrātiskā valstī. Šogad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Mēs visi vairāk vai mazāk piedalāmies priekšvēlēšanu kampaņā. Otrkārt, rudenī notiks prezidenta vēlēšanas. Ir skaidrs, ka starp dažādiem politiskiem līderiem notiek iekšējā sacensība. Tas ir pilnīgi normāli jebkurā demokrātiskā sabiedrībā,” teicis Meleškanu.

    Te gan jāsaka, ka Rumānijas prezidentūru ES Padomē tiešām lielā mērā ietekmēs gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tā kā deputāti būs aizņemti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, būtisks progress likumdošanas jomā turpmāko pusgadu nav gaidāms. Tādēļ par nozīmīgāko Rumānijas prezidentūras pasākumu varētu kļūt maija sākumā gaidāmais līderu samits Sibiu. Tajā ir paredzēts spriest par Eiropas nākotni.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti