Rumānijas prezidents Johanniss ceturtdien, 2.februārī, paziņojis, ka lūgs tiesai atzīt par antikonstitucionālu sociāldemokrātu valdības ārkārtas dekrētu, ar kuru dekriminalizēti vairāki korupcijas noziegumi.
"Es esmu nolēmis vērsties Konstitucionālajā tiesā. Manuprāt, tas ir skaidrs juridisks konflikts ar konstitucionālo pamatu starp valdību, no vienas puses, un tiesu sistēma un parlamentu, no otras puses. Rumānijai netrūkst ienaidnieku, kas tagad var berzēt rokas aiz prieka par šo dziļo krīzi, ko bezatbildīgi izraisījuši daži partiju līderi,” atzinis Rumānijas prezidents.
Valdības šonedēļ pieņemtais ārkārtas dekrēts dekriminalizē amata noziegumus, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi līdz 200 000 leju (44 387 eiro) apmērā.
Šie likuma grozījumi ļauj izvairīties no kriminālvajāšanas Sociāldemokrātu partijas (PSD) līderim Liviu Dragnea, kurš otrdien stājās tiesas priekšā par varas ļaunprātīgu izmantošanu, un vairākiem citiem kreisiem politiķiem. Paraelēli plānota arī amnestija vairāk nkeā 3000 ieslodzītajiem, kas arī palīdzēs dažiem ietekmīgiem kreiso spēku sponsoriem un funkcionāriem.
Rumānijā jau divas nedēļas pret valdības iecerēm to notika protesti, bet pēc valdības lēmuma trešdien, 1.februārī, Bukarestes un citu lielpilsētu ielās izgāja vismaz 200 000 cilvēku, kas bija lielākās demonstrācijas kopš komunistu režīma krišanas 1989.gada decembrī. Demonstranti iesaistījās arī sadursmēs ar policistiem
„Divi no maniem biedriem tika aizturēti bez iemesla. Viņus arī piekāva. Policisti domāja, ka viņi ir ekstrēmisti. Viņi grasījās sist arī mani. Viņi pārbaudīja manus cimdus, lai redzētu, vai tie ir netīri no akmeņiem, bet tie bija sausi. Mēs neesam vardarbīgi. Mēs ieradāmies, lai iestātos pret to, kas notiek. Tas nav normāli - viņi pieņem likumus bez apspriešanas parlamentā. Tā jau vairs nav politika, bet ļaunprātīga varas izmantošana,” skaidrojis kāds protesta dalībnieks.
Sadursmēs starp protestētājiem un policiju tika ievainoti astoņi cilvēki, no kuriem četri ievietoti slimnīcā.
Protestētājiem sākot policiju apmētāt ar akmeņiem un petardēm, 20 cilvēki tika aizturēti. Valsts prezidents Johanniss kritizēja Iekšlietu ministriju par nespēju notvert nekārtību iniciatorus.
Situāciju vēro arī Eiropas Komisija. Tā ir izsūtījusi oficiālu brīdinājumu Bukarestei, sakot ka cīņa pret korupciju ir jāstiprina un nevis jāmazina. Pretējā gadījumā piedraudot ar Eiropas fondu samazinājumu.
"Es aicinu Rumānijas vadību rūpīgi paskatīties uz to, ko viņi dara! Man ir ļoti grūti saprast kāda “ārkārtas situācija” prasītu izdot šādu ārkārtas rīkojumu?!" norādīja EK viceprezidents Franss Timermanss.
"Man ir grūti saprast, kā pretkorupcijas cīņas standartu pazemināšana, ir rumāņu tautas interesēs?! Man to ir grūti saprast! Bet šī protams nav iejaukšanās Rumānijas iekšējās lietās. Rumānijas parlaments ir suverēns savos lēmumos, bet tam arī ir jāapzinās savu lēmumu sekas. Ja mēs Komisijā uzskatām, ka šīs sekas var nebūt pozitīvas – tad tas ir mūsu pienākums, lai arī nepatīkams, par to signalizēt. Es gribu teikt visiem klātesošajiem – jūs nepalīdzat situācijai, pasniedzot šo kā politisko partiju sadursmi," pauda Timermanss.
