Johanniss bija ieradies Briselē, jo Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā brīdināja Bukaresti par „virzīšanos atpakaļ” un piebilda, ka rūpīgi vēros tieslietu reformu procesu, vai grozījumi neierobežo tiesu varas neatkarību un ir vērsti pret korupciju. Jo pašlaik valdošās Sociāldemokrātu partijas ierosinātās reformas nelabvēlīgi ietekmē gan vienu, gan otru Eiropai tik svarīgu principu.
Tiesa gan, situāciju Rumānijā uzlabo otrdien pieņemtais Konstitucionālās tiesas lēmums. Tā pieprasa tieslietu reformu likumā veikt grozījumus atsevišķos punktos, kā arī sniegt vairākus precizējumus. Tāpat tiesa pieprasījusi no jauna definēt terminu „tieslietu kļūda, negodprātība un nopietna nolaidība” saistībā arī apsūdzībām pret tiesnešiem un prokuroriem. Plānots, ka 13. februārī Konstitucionālās tiesas tiesneši atkal sanāks kopā, lai runātu par šīm tieslietu reformām.
Daudz piesardzīgāks savos izteikumos bija Johanniss, kurš ir pārliecināts, ka Rumānijai izdosies atrisināt pārmetumus saistībā ar tieslietu reformām. „Jā, esmu norūpējies par likumdošanas procesu attiecībā uz tieslietām. Parasti es likumdošanas procesā neizsakos, bet šajā gadījumā pieļāvu izņēmumu, lai pievērstu uzmanību tam, kāpēc Rumānijai ir svarīgi saglabāt tiesu sistēmas neatkarību. Es par to cīnīšos,” norādīja Johanniss.
Viņš pēc tikšanās ar EK prezidentu un viceprezidentu piebilda, ka vēl līdz šim brīdim tieslietu reformu likums nav nonācis pie viņa, lai varētu lemt par turpmāko rīcības plānu. Vēl pašlaik Rumānijas prezidentam ir divas iespējas, viena paredz pretenziju iesniegšanu Konstitucionālajai tiesai, bet otra - parlamentam.
Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka šobrīd nav iemesla izskatīt 7. panta ierosināšanu pret Rumāniju, par pamatu šim lēmumam ņemot vēl arī Konstitucionālās tiesas paziņojumu. Tāpat Junkers uzsvēra, ka Brisele šajā jautājumā var maz kā palīdzēt, jo tas ir Rumānijas iekšējais jautājums, kurš tai pašai ir jāatrisina.
Tāpat reformas tieslietu sistēmā ir izprovocējušas plašus protestus Rumānijā. Pēdējā no tiem piedalījies desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, lai paustu savu neapmierinātību pret parlamenta decembrī pieņemto tieslietu reformas likumu.
