Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Mobilo sakaru operatori pārāk maz skaidrojuši viesabonēšanas nianses

Dienas notikumu apskats

Spānijas mediji publicējuši Pudždemona privātās sarakstes

Rumānijas prezidents sola pievērst lielāku uzmanību tieslietu reformām

Rumānijas prezidents Eiropas Savienībai sola cīnīties pret valdības rosinātājām tieslietu reformām

Rumānijas prezidents Klauss Johanniss trešdien, 31. janvārī, tiekoties ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, norādīja, ka viņš cīnīsies pret valdības ierosinātajām tieslietu reformām, kuras apdraudot tiesu sistēmas neatkarību. Tās paredz gan ierobežot pretkorupcijas institūciju pilnvaras, gan liegt prezidentam bloķēt valdības nominētu vecākā prokurora iecelšanu amatā. Stāvokli Rumānijā nedaudz uzlabo Konstitucionālās tiesas lēmums, kurā pieprasīts daļu no valdošās partijas ierosinātajām tieslietu reformām atzīt par antikonstitucionālām, pieprasot tās mainīt.

Johanniss bija ieradies Briselē, jo Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā brīdināja Bukaresti par „virzīšanos atpakaļ” un piebilda, ka rūpīgi vēros tieslietu reformu procesu, vai grozījumi neierobežo tiesu varas neatkarību un ir vērsti pret korupciju. Jo pašlaik valdošās Sociāldemokrātu partijas ierosinātās reformas nelabvēlīgi ietekmē gan vienu, gan otru Eiropai tik svarīgu principu.

Tiesa gan, situāciju Rumānijā uzlabo otrdien pieņemtais Konstitucionālās tiesas lēmums. Tā pieprasa tieslietu reformu likumā veikt grozījumus atsevišķos punktos, kā arī sniegt vairākus precizējumus. Tāpat tiesa pieprasījusi no jauna definēt terminu „tieslietu kļūda, negodprātība un nopietna nolaidība” saistībā arī apsūdzībām pret tiesnešiem un prokuroriem. Plānots, ka 13. februārī Konstitucionālās tiesas tiesneši atkal sanāks kopā, lai runātu par šīm tieslietu reformām.

Daudz piesardzīgāks savos izteikumos bija Johanniss, kurš ir pārliecināts, ka Rumānijai izdosies atrisināt pārmetumus saistībā ar tieslietu reformām. „Jā, esmu norūpējies par likumdošanas procesu attiecībā uz tieslietām. Parasti es likumdošanas procesā neizsakos, bet šajā gadījumā pieļāvu izņēmumu, lai pievērstu uzmanību tam, kāpēc Rumānijai ir svarīgi saglabāt tiesu sistēmas neatkarību. Es par to cīnīšos,” norādīja Johanniss.

Viņš pēc tikšanās ar EK prezidentu un viceprezidentu piebilda, ka vēl līdz šim brīdim tieslietu reformu likums nav nonācis pie viņa, lai varētu lemt par turpmāko rīcības plānu. Vēl pašlaik Rumānijas prezidentam ir divas iespējas, viena paredz pretenziju iesniegšanu Konstitucionālajai tiesai, bet otra - parlamentam.

Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers norādīja, ka šobrīd nav iemesla izskatīt 7. panta ierosināšanu pret Rumāniju, par pamatu šim lēmumam ņemot vēl arī Konstitucionālās tiesas paziņojumu. Tāpat Junkers uzsvēra, ka Brisele šajā jautājumā var maz kā palīdzēt, jo tas ir Rumānijas iekšējais jautājums, kurš tai pašai ir jāatrisina.

Tāpat reformas tieslietu sistēmā ir izprovocējušas plašus protestus Rumānijā. Pēdējā no tiem piedalījies desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, lai paustu savu neapmierinātību pret parlamenta decembrī pieņemto tieslietu reformas likumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt