Kā liecina Rumānijas parlamenta vēlēšanu rezultāti pēc 99% balsu saskaitīšanas, opozīcijas partija “PSD” saņēmusi 30%, bet mazākuma valdībā valdošā Nacionālliberālā partija “PNL” - 24%. Lai gan vēlēšanās sociāldemokāti ieguvuši vairāk balsu, nekā solīja aptaujas, tiem visticamāk, trūks sabiedroto jaunajā parlamentā.
Prezidents Klauss Johanniss, kurš ir šīs partijas pretinieks, sacījis, ka nepieļaus sociāldemokrātu atgriešanos valdībā, kamēr viņš atrodas prezidenta amatā.
Sociāldemokrāti Rumānijas politikā dominēja trīs desmitgades, tomēr masu protesti pret korupciju un konflikts ar Briseli par pretrunīgi vērtētajām tiesu sistēmas reformām noveda pie viņu valdības krišanas.
Nacionālliberālajai partijai būs iespēja veidot valdību kopā ar nesen izveidoto labēji centrisko aliansi “USR-Plus”, kas izcīnījusi 15% balsu. Tāpat valdošā partija varētu iegūt par sabiedroto arī ungāru minoritāti pārstāvošo partiju “UDMR”, kas izcīnījusi 7% balsu.
Savas prognozes telekanālam “Euronews” izteica arī politikas analītiķis Radu Magdins: “Es domāju, ka gadu vai divus politiska stabilitāte būs, lai gan mēs palaižam garām iespēju iegūt valdību, kuras stabilitāte ilgtu četrus gadus. Tas gan būtu noticis jebkurā gadījumā. Lai gan liberāļu premjerministra partija palikusi otrajā vietā, tai vienalga būs “pirmais vārds”. Kaut vai konstitucionālu iemeslu dēļ, jo Rumānijas prezidentam var būt liela teikšana koalīcijas veidošanā. Prezidenta interesēs ir koalīcijā nākamos četrus gadus redzēt viņam tīkamu partiju. Un es sagaidu, ka koalīciju veidos trīs vai četras partijas, kas būs centrētas ap liberāļiem, nodrošinot vismaz 50% balsu.”
Jau pirms vēlēšanām eksperti izteica prognozes, ka aktivitāte varētu nepārsniegt 40%. Un tā arī notika, jo vēlēšanās piedalījušies 33% balsstiesīgo vēlētāju, un tas ir rekordzems rādītājs parlamenta vēlēšanu vēsturē.
Vēlētāju aktivitāte ir bijusi lielāka ārzemēs, kur nobalsojuši aptuveni divas reizes vairāk rumāņu nekā pirms četriem gadiem. Viens no nelielās aktivitātes iemesliem ir Covid-19 pandēmija.
Pašreizējā valdība uzstāja, ka vispārēja karantīna nav gaidāma, un mēģina pandēmiju apturēt aprobežojoties ar komandantstundu naktīs un lokāliem ierobežojumiem. Taču epidemiologi bažījas, ka šie pasākumi varētu būt nepietiekami. Rumānijas slimnīcām jau tagad sāk pietrūkt kapacitātes, lai nodrošinātu pieaugošo Covid-19 pacientu plūsmu ar vietām intensīvās terapijas nodaļās. Eksperti gan minēja, ka pie vainas nav tikai Covid-19. Piemēram, daudzi rumāņi ir demotivēti, jo uzskata, ka visas partijas ir vienādas.
Nacionālliberālās partijas līderis, premjers Orbāns, sola turpināt pašreizējo “proeiropeisko” ceļu un modernizēt Rumāniju, kas pašlaik joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pēdējos gados četri miljoni tās pilsoņu ir devušies prom, lai meklētu labāku dzīvi citur, īpaši, ES rietumos esošajās dalībvalstīs.
