Pēc kārtējām ziņām, ka valdība spērusi kārtējo soli, lai ietekmētu pretkorupcijas dienestu darbu, Bukareste atkal ieslīgst protestos. Šo sašutuma vilni izraisījušas ziņas, ka Konstitucionālā tiesa nostājusies valdības pusē un likusi prezidentam atlaist pretkorupcijas biroja vadītāju Lauru Kordutu Kovesi. Prezidents, kurš nostājies sociāldemokrātu valdībai opozīcijā, gan to negrasās darīt.
Pret korupciju un valdības izdarīto spiedienu noskaņotie protestētāji ir spiesti atzīt, ka viņu skaits ir ievērojami sarucis salīdzinājumā ar simtiem tūkstošiem ielās izgājušo lielākajos pretkorupcijas protestos, kas notikuši pēdējo divu gadu laikā, taču padoties viņi negrasās.
"Cilvēki vairs ielās neiziet tik daudz kā iepriekš, un tas ir slikti. Droši vien viņi ir zaudējuši jebkādas cerības.
Es pagājušā gada izgāju ielās kādas trīsdesmit – četrdesmit reizes, šogad gandrīz tikpat. Pretkorupcijas dienesti tiešām izdarīja dažas labas lietas, bet tagad to kļūst arvien mazāk, it kā viņi būtu nobijušies. Varbūt viņus iebaidīja valdība," vērtēja protestētāja Marina.
Daudzi no tiem protestētājiem, kuri vēl atceras 1989.gada revolūciju, uzskata, ka pašreizējā valdība protestus gatava apspiest pat ar vardarbību, tāpēc aicina palikt ielās, lai nav par vēlu.
"Man ir sajūta, ka tā ir kā atgriešanās laikos pirms 1989.gada revolūcijas. Es biju arī tajos protestos, kad prezidents Iljesku aicināja ogļračus mūs faktiski nogalināt, kad lielo rūpnīcu strādnieki maršēja pa ielām kā barbari. Kad tevi uz ielas varēja piekaut un pat neatskatīties. Šie laiki var atgriezties. Tāpēc mēs cenšamies, mēs ceram, ka spēsim sakaut šo partiju, šos pašus sociāldemokrātus, kas tie paši komunisti vien ir, tikai nākamās paaudzes, citā apģērbā, ar jauniem uzvalkiem," sprieda protestētāja Elena.
Tikmēr sociāldemokrātu valdība plašos mītiņos turpina pulcēt savus atbalstītājus, kuri vēršas pret prezidentu Klausu Johanni un pretkorupcijas dienestus vaino savu interešu realizēšanā.
Smagā iekšpolitiskā situācija pašlaik draud mest ēnu uz nākamgad pirmajā pusē gaidāmo Rumānijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūru.
Valdošie spēki gan noliedz, ka būtu apdraudēta Rumānijas reputācija vai pati prezidentūra.
"Cīņa ar korupciju notiek visās valstīs, arī Rumānijā, un tam nebūs nekādas ietekmes uz prezidentūru. Rumānijas valdība atbalsta cīņu ar korupciju, taču cīņai ar korupciju jābūt atbilstošai likumiem un konstitūcijai. Par to pašlaik notiek debates. Cilvēkiem ir dažādi viedokļi (..). Ir diskusijas parlamentā, kas ir publiski pieejamas. Konstitucionālajai tiesai ir savs viedoklis, politiskajām partijām arī ir savs viedoklis un arī pilsoniskajai sabiedrībai. Svarīgākā lieta demokrātiskā sabiedrībā ir dialoga esamība, un pašreizējā valdība to garantē pilnībā," teica Rumānijas Eiropas Savienības (ES) lietu ministrs Viktors Negresku.
Rumānija pēc dažādiem rādītājiem ir nabadzīgākā ES valsts, par spīti centieniem arī korumpētākā un, ļoti iespējams, ka, sākoties tās ES prezidentūrai, – arī visnemierīgākā.
