Bulgārija un Rumānija iestājās Eiropas Savienībā 2007. gadā, bet tās nav kļuvušas par Šengenas zonas dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka uz abu valstu robežām ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm joprojām veic personu un transportlīdzekļu pārbaudi. Nereti tas nozīmē garas robežšķērsotāju rindas, kas apgrūtina ceļošanu un tirdzniecību.
Eiropas Parlaments jau 2011. gadā rekomendēja Eiropas Savienības Padomei atbalstīt abu valstu pievienošanu Šengenas zonai, norādot, ka Rumānija un Bulgārija ir izpildījušas visus nepieciešamos nosacījumus. Taču Nīderlande un Somija nobloķēja abu valstu uzņemšanu. Toreiz kā galvenos iemeslus Rumānijas un Bulgārijas neiekļaušanai Šengenas zonā minēja nespēju apkarot korupciju un organizēto noziedzību.
Pašlaik prezidējošā Eiropas Savienības dalībvalsts Čehija par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi Šengenas zonas paplašināšanu. Čehijas Eiropas lietu ministrs Mikulašs Beks uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi laikā, kad Krievija izvērš karu Ukrainā.
"Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas visus nepieciešamos nosacījumus, lai Eiropas Savienības Padome varētu apspriest iespēju atcelt pārbaudes uz iekšējām robežām.
Mūsu prezidentūra strādā pie tā, lai decembrī paredzētajā Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē vienprātīgi pieņemtu vajadzīgo lēmumu," sacīja Beks.
Eiropas Savienības 15 dalībvalstis un Eiropas Komisija pēc Bulgārijas un Rumānijas ierosinājuma ir nosūtījušas savus ekspertus, lai vēlreiz novērtētu abu valstu gatavību pievienoties Šengenas zonai jau tuvākajā laikā, paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins.
Viņš norādīja: "Šī ekspertu grupa pētīs ārējo robežu pārvaldību, policijas sadarbību, tostarp datu apmaiņu Šengenas vīzu informācijas sistēmas ietvaros, un vīzu politikas attīstību kopumā. Taču eksperti pievērsīsies arī pamattiesību un datu aizsardzības jautājumiem. Noslēgumā ļaujiet man vēlreiz apliecināt, ka Eiropas Komisija pilnībā atbalsta Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai."
Arī vairākums Eiropas Parlamenta frakciju uzskata, ka vairs nav nekādu nopietnu iemeslu, lai Rumāniju un Bulgāriju neuzņemtu Šengenas zonā.
Rumāņu deputāts Zigfrīds Murešans no Eiropas Tautas partijas frakcijas apgalvoja, ka Rumānija spēj parūpēties par Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.
"Šogad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Rumānija ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu ukraiņu bēgļu. Mēs apliecinām, ka patiešām varam aizsargāt Eiropas Savienības austrumu robežu.
Rumānija var aizsargāt Šengenas zonas ārējo robežu jebkuros apstākļos. Mūsu robežsardzes dienesta un iestāžu darbs, atvērtība, tūkstošu brīvprātīgo iesaistīšanās, tas viss palīdzēja stabilizēt Eiropas Savienības austrumu robežu. Mēs to darījām visas Eiropas Savienības interesēs," paziņoja Murešans.
Taču eiroparlamentāriešu vidū ir arī skeptiķi. Viena no viņiem ir nīderlandiete Tineke Strika no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības frakcijas.
"Pievienošanās Šengenas zonai nav tiesības. Tā ir arī atbildība. Tā nozīmē Šengenas līguma īstenošanu, pilnībā ievērojot pamattiesības. Un tieši šajā sadaļā mums joprojām ir nopietnas bažas. Pēdējos gados ir bijuši aizvien vairāk pierādījumu par sistemātisku [migrantu] atgrūšanu un vardarbību pie robežām Bulgārijā, kā arī Rumānijā," norādīja Strika.
Iespējams, ka tieši Nīderlandes pozīcija izšķirs, vai decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri apstiprinās Bulgārijas un Rumānijas pievienošanu Šengenas zonai. Nīderlandes premjerministrs Marks Rute ilgstoši ir iebildis pret abu valstu uzņemšanu Šengenas zonā. Pagājušajā nedēļā, viesojoties Rumānijā, Rute sacīja, ka Nīderlande principā neiebilst pret Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā, bet ar piebildi, ka valsts izpilda visus nepieciešamos nosacījumus.
Pašlaik izskatās, ka labākas izredzes kļūt par Šengenas zonas 27. dalībvalsti ir Horvātijai. Valsts premjerministrs Andrejs Plenkovičs prognozē, ka Horvātija jau no 1. janvāra varēs atcelt pārbaudes uz robežas ar Slovēniju un Ungāriju.
