Pēc dažādiem aprēķiniem 200 000 līdz 300 000 cilvēku trešdien, 1.februārī, izgāja Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes ielās, lai paustu savu neapmierinātību par valdības pieņemtajiem likumiem un pieprasot Ministru kabineta atkāpšanos. Iedzīvotāju neapmierinātību izraisījis valdības otrdienas, 31.janvāra, vakarā pieņemtais ārkārtas lēmums, kas atceļ kriminālatbildību atsevišķos korupcijas gadījumos.
Proti, turpmāk reāls cietumsods varēs draudēt tikai tad, ja zaudējumi pārsniegs 44 tūkstošus eiro.
Tāpat valdība plāno izsludināt amnestiju personām, kuru cietumsods ir īsāks par pieciem gadiem, samazināt uz pusi soda termiņu personām ar maziem bērniem, sievietēm stāvoklī un personām virs 60 gadiem.
Paužot neapmierinātību ar šo rīkojumu, vairāki simti agresīvi noskaņotu protestētāju iesaistījās sadursmēs ar policiju, apmētājot drošības spēkus ar petardēm, akmeņiem un dūmu bumbām, pretī saņemot arī asaru gāzi. Sadursmēs ar policiju ievainojumus guvuši divi policisti un divi protestētāji.
Pēc ilgas klusēšanas valdības pārstāvji paziņojuši, ka ārkārtas rīkojumā nav nekā slepena, nelikumīga vai amorāla.
Pieņemtie likumi esot saskaņā ar valsts konstitūciju, un viens no galvenajiem mērķiem esot mazināt cietumu nosologotību.
Taču valdības kritiķi ir pilnīgi pretējās domās, norādot, ka valdības galvenais mērķis esot piesegt un glābt no kriminālvajāšanas vairākus ietekmīgus politiķus. Piemēram, valdošās sociāldemokrātiskās partijas līderi Liviu Dragnea, kurš pašlaik tiek tiesāts par varas ļaunprātīgu izmantošanu, lai nodrošinātu kopumā aptuveni 24 tūkstošu eiro lielu algu divām viņa partijas birojā strādājošām personām. Dragnea jau ir liegts ieņemt vadošos amatus, jo pērn viņam tika piespriests uz diviem gadiem atlikts cietumsods par krāpšanos ar vēlētāju balsīm vēlēšanās. Kopumā valstī ir ierosināti aptuveni divi tūkstoši varas ļaunprātīgas izmantošanas lietu par valstij nodarītiem zaudējumiem vairāk nekā miljarda eiro apmērā.
Rumānijā notiekošais izsaucis asu nosodījumu Briselē. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka cīņa pret korupciju ir jāpastiprina, nevis jāatceļ. Kā ceturtdien, 2.februārī, Eiropas Parlamenta plenārsesijā paziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents Frans Timmermanss, pēdējo 10 gadu laikā Rumānija ir uzrādījusi patiešām atzīstamus rezultātus, reformējot savu valsti.
Pēc viņa vārdiem, Rumānija pašlaik ir ļoti tuvu tam, lai likuma vara šajā valstī tiktu neatgriezeniski nostiprināta. Tieši tāpēc pēdējo dienu notikumi radot pamatīgas bažas.
„Es domāju, ka Rumānija, tāpat kā jebkura cita Eiropas valsts, ir pelnījusi politiķus un valdību, kas atbalsta cīņu pret korupciju un vēlas sabiedrību pilnībā no tās atbrīvot. Es gribu uzsvērt, ka Rumānijā pieliktās pūles šī mērķa sasniegšanai ir fenomenālas. Tas tiešām ir bijis ļoti labs progress. Tad kāpēc jūs pašos maratona pēdējos metros vēlaties apgriezties un doties pretējā virzienā?” vaicāja Timmermanss.
Valstī notiekošo nosodījis arī Rumānijas prezidents Klauss Johannis, kurš pēc Augstākās maģistrātu padomes sēdes paziņoja, ka valdības rīcība nav attaisnojama valstī, kurā valda likuma vara. Gan opozīcijas partijas, gan Augstākā maģistrātu padome šodien plāno vērsties ar prasību valsts konstitucionālajā tiesā, lai valdības pieņemtos rīkojumus apstrīdētu.
