Par spīti šai sabiedrības trauksmei, valdība negrasās savu lēmumu mainīt. Ar bažām notiekošo Rumānijā vēro arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tūkstošiem cilvēku Bukarestes ielās liek atcerēties neatkarības revolūcijas laikus, jo protesta gars Rumānijas sabiedrībā ir uzvirmojis ar lielu spēku. Aprit desmit gadi, kopš Rumānija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, taču arī visā šajā laikā tā nav pilnībā atbrīvojusies no gadiem ierastās korupcijas sērgas. Valdības ārkārtas dekrēts, ar kuru no kriminālsoda paglābti vairāki korupcijas noziegumos iesaistītie, ir satriecis gan sabiedrību, gan arī Briseli.
Tūkstošiem cilvēku pulcēsies galvaspilsētas Bukarestes centrā un dosies gājienā uz parlamentu un izveidos dzīvo ķēdi. Vēl piektdien protestos visā valstī vienojās teju 300 000 cilvēku. Vairāku ārvalstu vēstniecības Bukarestē publiskojušas kopīgu paziņojumu, kurā norāda, ka valdības rīcība var kaitēt Rumānijas dalībai starptautiskajās organizācijās, kas balstās uz vienotiem demokrātiskiem principiem, to vidū Eiropas Savienībā un NATO.
Vai notikumi Rumānijā ir lūzuma punkts un sākums būtiskām pārmaiņām gan valdībā, gan sabiedrībā kopumā – šo jautājumu uzdod daudzi eksperti un politiķi, kuri seko līdzi daudzu dienu protestiem Bukarestē.
Rumānijā jau piekto dienu cilvēki pulcējas galvaspilsētā, lai iebilstu pret valdības izdoto ārkārtas dekrētu, ar kuru dekriminalizēti vairāki korupcijas noziegumi. Tie ļauj vairākiem korupcijā iesaistītiem politiķiem paglābties no soda. Taču sabiedrība pieprasa ne vien valdības atkāpšanos, bet pārmaiņas valstī kopumā.
Rumānijā jau piekto dienu notiek lielākie protesti, kādus valsts pieredzējusi kopš komunisma krišanas. Galvaspilsētas Bukarestes un arī citu valsts pilsētu ielas pārpludina cilvēki ar plakātiem rokās, kuros pieprasa valdības atkāpšanos un labāku nākotni.
Valdības pieņemtais ārkārtas dekrēts, kas izraisījis tik lielu protestu vētru, dekriminalizē amata noziegumus, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi līdz 44 387 eiro apmērā. Dekrētu aizstāv valdošā kreisi centriskā Sociāldemokrātu partija (PSD), kuras līderis Liviu Dragnja ir viens no tiem, kam šis dekrēts pašam dod labumu.
Valdība taisnojas, ka šis likums atbrīvos pārslogotos Rumānijas cietumus, un tas nozīmētu, ka no tiem iznāks par korupciju lielos apmēros notiesātie, taču kukuļdošanas un ņemšanas nogurdinātajā sabiedrībā tas ir izraisījis neviltotu niknumu. Tautas pusē ir arī tiesībsargs, kurš sākotnēji dekrētu atbalstīja un tad savu pārliecību mainīja, sakot, ka tas rada risku padarīt gandrīz visu valsts administrāciju krimināltiesībām nesasniedzamu. Viņš vērsās Konstitucionālajā tiesā, un tā sola otrdien nākt klajā ar spriedumu. Dekrētu kritizējusi arī pareizticīgo baznīca un pat valsts prezidents Klauss Johanniss, kurš paziņojis, ka uzticas simtiem tūkstošu protestētāju vairāk nekā valdībai.
„Šis ir brīdis, kad Rumānijas sabiedrība vēlas fundamentālu politiskās elites nomaiņu,” raidorganizācijai „Al Jazeera” atzīst politikas analītiķis Bukarestē Aleksandru Koita.
„Valdības apgalvojums, ka šādā veidā atslogos cietumus, protams, nav uztverams nopietni. Tas ir politiķu mēģinājums pasargāt savējos no krimināla soda. To virza sociāldemokrātu partija, kuras rindās korupcija ir ārkārtīgi izplatīta. Un šis ir skaidrs piemērs tam, kā korumpēta politiskā elite, kas nozagusi valsts naudu, cīnās pret likumu,” uzsver Koita.
Eiropas Savienība uz notiekošo Rumānijā raugās ar lielām bažām. Eksperti lēš, ka Rumānija ir Eiropas Savienībā pieaugošā populisma viļņa upuris, jo tās valdība ir ietekmējusies no šāda stila politikas citās Eiropas valstīs, cerot, ka tās viltīgais gājiens paliks nemanīts un nesodīts. „Ārkārtēja situācija,” tā notiekošo Rumānijā, sarunā ar raidorganizāciju „Al Jazeera” vērtē Briselē bāzētās domnīcas „Eiropas Politikas Centrs” analītiķis Pauls Ivans.
„Mēs redzam ārkārtīgi spēcīgu sabiedrības reakciju. Simtiem tūkstošu cilvēku ielās. Protestē arī tiesu sistēma, Rumānijas prezidents un starptautiskie partneri. Uz valdību tiek izdarīts milzīgs spiediens. Un, atklāti sakot, tas ir ārkārtējs gadījums, kad valdība uz to nereaģē," uzsvēra Ivans. "Tas skaidri pierāda, ka tai ir ļoti tiešas intereses vājināt krimināllikumu.”
Tieši šogad janvārī aprit desmit gadi, kopš Rumānija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, taču arī visā šajā laikā tā nav pilnībā atbrīvojusies no gadiem ierastās korupcijas sērgas. Tūlīt pēc pievienošanās blokam, Rumānijā būtiski nostiprinājās korupcijas uzraudzības iestādes, taču nesenie notikumi liecina, ka to spējas ietekmēt un kontrolēt procesus arvien ir nepilnīgas.
