Brīvdabas muzejs dzīvīgā Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes centrā elpo ar pagātnes dvesmu. Tas ir ļoti iecienīts pieturas punkts jaunajiem pāriem ceļā pie altāra un atgādinājums par valsts kultūrvēsturisko mantojumu. Lielākoties pašu rumāņu apmeklēts, tomēr Rumānijas amatpersonas cer – šie un citi tūrisma objekti sagaidīs īpašu pieplūdumu pēc tam, kad Rumānija pārņems Eiropas Savienības prezidentūru nākamā gada pirmajā pusē.
Muzeja darbinieki skaidro – ne tikai Rumānijai, bet visai pārējai Eiropai pašlaik ir īpaši svarīgi saglabāt savu kultūrvēsturisko mantojumu, lai tas nepazustu globalizācijas jūrā. Un ar to dalīties ar citām valstīm
“Daudzās Rumānijas daļās laukos joprojām ir daudz māju, baznīcu un citu objektu, kas saglabājušies kā no senas pagātnes. Mani satrauc, ka jaunā paaudze nevēlēsies saglabāt šīs tradīcijas – kā mājas tiek celtas un sētas iekoptas, un pēc divdesmit vai divdesmit pieciem gadiem mēs tās zaudēsim,” savas bažas pauda vēsturnieks Kornels Dumitresku.
“Ja viņi vairs necels ēkas rumāņu tradicionālajā stilā, mēs pazaudēsim šo svarīgo pagātnes mantojumu,” uzsvēra Dumitresku.
Ar skatu pagātnē, taču arī ar domām par Eiropas nākotni - tā savu iespēju pievērst uzmanību definē Rumānijas atjaunotā Tūrisma ministrija, kas jau tagad savai prezidentūrai kā prioritāti izvirzījusi Eiropas tūrisma politikas digitalizāciju. Tātad, padarīt visas Eiropas tūrisma industriju pieejamāku visiem eiropiešiem.
“Mēs tūrismu padarām par prioritāti, ne tikai izveidojot tūrisma ministriju, kas nebija bijusi pēdējos piecpadsmit gadus, bet arī strādājot pie jauna tūrisma likuma. Par to spriežam parlamentā un ceram to ieviest līdz šā gada beigām. Strādājam kopā ar Transporta ministriju un Vides ministriju, lai aizsargātu dabu un mūsu UNESCO pasaules mantojuma dabas teritorijas, kuru mums ir diezgan daudz, piemēram, Donavas deltā.,” pastāstīja Rumānijas tūrisma ministra vietniece Kristina Lonela Tarteata.
Desmit valstīs lokus metošā Donava no Rumānijas ieplūst Melnajā jūrā. Paši rumāņi to sauc par vienu no Eiropas neatklātajiem dārgumiem.
Apveltīta ar Eiropai unikālu floru un faunu, tā sniedz iespēju izrauties no straujā pilsētas ritma. Civilizācijas mazskartajā deltā mīt vairāk nekā trīssimt putnu un gandrīz piecdesmit zivju sugu.
Vienlaikus tā gan arī ir atgādinājums par dabas trauslumu. Rumānijas un Vācijas pētnieku grupa secinājusi, ka, klimatam kļūstot arvien siltākām, pirms pusgadsimta katru ziemu aizsalstošā Donava pēdējās desmitgadēs vairs neaizsalst vispār.
Ilgtermiņā tas var apdraudēt deltā mītošās sugas, kas padara šī UNESCO pasaules dabas mantojuma saglabāšanu rumāņiem un pārējiem eiropiešiem īpaši nozīmīgu.
