Šodien militārajā bāzē Rumānijas dienvidu pilsētā Deveselu notiek ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas atklāšanas ceremonija, kurā ar uzrunām uzstājas Rumānijas premjers Dačans Čološs un augsta ranga ASV un NATO amatpersonas. Ieradies arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO 2010.gadā nolēma izveidot pretraķešu aizsardzības vairogu Eiropā, kas balstīts uz ASV tehnoloģijām. Plānots, ka to pilnībā pabeigs 2020.gadā ar iekārtām ne tikai Rumānijā, bet arī Polijā. Ziemeļatlantijas alianse uzstāj, ka plānotais vairogs paredzēts tikai un vienīgi aizsardzības nolūkiem.
Darbs pie pretraķešu aizsardzības sistēmas bāzes Rumānijā sākās 2013.gadā, un aplēses liecina, ka ASV tajā ieguldījušas 800 miljonus dolāru. Bāzē atrodas radars un pārtvērējraķešu „SM-2” baterija. Vašingtona norāda, ka pretraķešu sistēma paredzēta, lai aizsargātu NATO no īsa un vidēja darbības rādiusa raķetēm. NATO samitā Varšavā jūlijā bāze tiks oficiāli iekļauta NATO pretraķešu aizsardzības vairogā.
Alianses amatpersonas uzstāj, ka vairogs paredzēts aizsardzībai no ārējiem draudiem. Iepriekš ar to bijusi domāta Irāna, kā arī Ziemeļkoreja. ASV valsts sekretāra palīgs bruņojuma kontroles jautājumos Frenks Rouzs, kas ieradies Rumānijā, paziņoja, ka „Irānas sistēmas var sasniegt Eiropas daļas, tostarp, Rumāniju.”
NATO un ASV amatpersonas arī uzsvērušas, ka pretraķešu aizsardzības vairogs Eiropā nav vērsts pret Krieviju. Taču Maskava, ar kuru rietumvalstīm attiecības strauji pasliktinājās pēc Krimas aneksijas, ir citādās domās, un to uzskata par draudu savai drošībai.
Krievijas Ārlietu ministrija trešdien uzstāja, ka pretraķešu aizsardzības sistēma pārkāpj 1987.gadā noslēgto vienošanos par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Maskava paziņoja, ka lēmums aktivizēt aizsardzības sistēmu ir „kaitīgs un kļūdīgs, jo tas var izjaukt stratēģisko stabilitāti,” piebilstot, ka tas „tiešā veidā ietekmē [Krievijas] intereses.”
Kremlis arī turpinājis uzstāt, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas patiesais mērķis ir Savienotajām Valstīm nodrošināt pietiekamas militārās spējas, lai neitralizētu Krievijas kodolarsenālu un raķetes, ja sākas bruņots konflikts.
Rumānijā ASV valsts sekretāra palīgs bruņojuma kontroles jautājumos Frenks Rouzs vakar tomēr atkārtoti paziņoja, ka „gan ASV, gan NATO ir skaidri paziņojušas, ka sistēma nav radīta un nespēj mazināt Krievijas stratēģiskās [draudu] atvairīšanas spējas.”
Savukārt ASV vēstnieks Rumānijā Duglass Luts pretraķešu sistēmas aktivizēšanu raksturoja kā žestu, kas apliecina Vašingtonas apņemšanos attiecībā uz NATO kolektīvās aizsardzības 5. pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām.
Piektdien vēl viena Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas projekta fāze tiks sākta Polijas ziemeļos, kur bāzi paredzēts pabeigt 2018.gadā.