Sadaļas Sadaļas

Rosina veidot kopēju ES izlūkdienestu

Eiropas Savienībai (ES) ir vajadzīgs savs izlūkdienests, paziņojusi komisāre Viviāna Redinga. Tas ir nepieciešams kā „pretsvars" ASV Nacionālās drošības pārvaldei, un komisāre uzskata, ka kopienas izlūkdienestu varētu izveidot jau tuvāko gadu laikā. Tomēr nav gaidāms, ka idejai būs plašs atbalsts. ES ietekmīgākās valstis izlūkošanu uzskata par nacionālās drošības jautājumu. Turklāt, būtu nepieciešamas izmaiņas kopienas līgumos.

ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga šonedēļ intervijā Grieķijas laikrakstam „Naftemporiki" pauda priekšlikumu par savu izlūkdienestu kopienai. Pēc spiegošanas skandāliem, ko pēdējos mēnešos izraisījuši ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātie slepenie dokumenti, Redinga pauda, ka ir jāstiprina Eiropas spējas izlūkošanas jomā, lai „varētu izlīdzināt pozīcijas ar partneriem ASV".

Komisāre paziņoja, ka „ASV Nacionālajai izlūkošanas pārvaldei vajadzīgs pretsvars". Tādēļ viņa aicina sākt sarunas par ciešāku specdienestu sadarbību ES valstu vidū, lai kopienai šajā jomā būtu „spēcīga vienota balss". Taču ilgtermiņā Redinga vēlētos, lai tiek izveidots Eiropas izlūkdienests, un uzskata, ka to vajadzētu izdarīt līdz 2020.gadam.

Šis mērķis gan būtu grūti sasniedzams. Kāda kopienas amatpersonas portālam „EUobserver" norādīja, ka Redinga ar šādu ierosinājumu publiski nākusi klajā pirmo reizi, un ar Eiropas Komisijas kolēģiem vēl nav apstiprinājusi. Turklāt, lai izveidotu Eiropas izlūkdienestu, būtu nepieciešamas izmaiņas kopienas līgumos.

Skeptisks ir arī ārlietu eksperts Andris Sprūds. Viņš norāda, ka tas ir jautājums par suverenitāti. Un ideja diez vai gūs atsaucību lielajās valstīs kā Lielbritānija, Francija un Vācija, kas vispirms domās par savām nacionālajām interesēm.

„It īpaši apmaiņa ar sensitīviem, delikātiem materiāliem un informāciju vienmēr ir bijusi ļoti ierobežota. Var uzskatīt, ka tas ir valstu suverenitātes pēdējais cietoksnis. Pat ja šis ietvars it kā ir veicinošs, es tomēr īsti neredzu, ka tas tiktu realizēts. Jo tomēr lielās valstis negribēs īpaši dalīties ar mazām valstīm. Savukārt mazām valstīm nebūs īpaši ko piedāvāt lielām valstīm. Tāpēc šajā jautājumā suverenitātes deleģēšanu es neredzu. Lielās valstis uz kaut ko tādu būs salīdzinoši negatavas iziet. Pat ja viņas atbalstīs retoriskā līmenī, bet faktiskā līmenī „Džeimsi Bondi" lielajām valstīm saglabāsies," skaidro Sprūds.

Kā Lielbritānijas laikrakstam „Telegraph" norādījis valdības pārstāvis, „nacionālā drošība un izlūkdienestu darbība ir katras dalībvalsts pilnīgā pārziņā". Bet portāls „EUobserver" norāda, ES valstu izlūkdienesti jau tagad zināmā mērā sadarbojas, daloties ar slepenu informāciju attiecībā uz konfliktiem un terorisma draudiem, kā arī tiekoties īpašās sanāksmēs.

Vienlaikus britu laikraksts „The Guardian" balstoties uz Snoudena nopludinātajiem dokumentiem vēl pirms dažām dienām vēstīja, ka Rietumeiropas valstu izlūkdienesti kopīgi veic masveida interneta un telefonsarunu uzraudzību, kas līdzinās ASV izlūkdienestu elektroniskās spiegošanas programmām. Laikraksts ziņo, ka britu izlūkdienests konsultējis citu Eiropas valstu dienestus, kā apiet nacionālos likumus, kas ierobežo pilsoņu izsekošanu. Starp tām minēta Vācija, Francija, Spānija, Zviedrija un Nīderlande.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt