Starptautiskie ātrgaitas vilcieni no Briseles Dienvidu dzelzceļa stacijas uz Parīzi dodas gandrīz reizi stundā. Ceļojums ir ērts un aizņem vien nepilnu pusotru stundu. Tādēļ daudzi pasažieri ir iecienījuši tieši šo pārvietošanās veidu starp Francijas un Beļģijas galvaspilsētām.
Pasažieru vārds uz biļetes ir jānorāda, tikai pērkot to internetā. Biļešu kasē dokumenti netiek prasīti. Tomēr pēc tam, kad smagi bruņots vīrietis nesen mēģināja uzbrukt un, visticamāk, arī nogalināt ātrgaitas vilciena pasažierus, Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons piedāvā sākt vākt informāciju par visiem starptautisko vilcienu un prāmju pasažieriem: “Es domāju, ka arī uz starptautisko vilcienu un prāmju biļetēm būtu jābūt pasažieru vārdam, gluži tāpat kā tas ir uz lidmašīnu biļetēm. Tas palīdzētu mums nodrošināt lielāku kontroli un drošību.”
Eiropas Komisijas runasvīrs transporta jautājumos Jakubs Adamovics saka, ka par šādu ideju ieviešanu visas Eiropas Savienības līmenī runāt vēl ir pāragri. Eiropas valstu ministri un eksperti par iespējamajiem pasākumiem spriedīs oktobra sākumā, balstoties uz idejām, kas tika izteiktas sestdien notikušajā Parīzes sanāksmē, kur piedalījās arī Beļģijas ministrs.
“Noslēguma paziņojumā ir minēti dažādi turpmākie pasākumi. Mēs to visu ņemsim vērā un sāksim to apspriest ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī ar industrijas pārstāvjiem, jo par transporta drošību nav iespējams runāt bez visu pušu iesaistes un saskaņotas rīcības,” teic Adamovics.
Tomēr arī par kopējo Eiropas lidmašīnu pasažieru datu reģistru vienprātības vēl nav. Eiropas iestāžu gaiteņos šī ideja klīst jau kopš 2011. gada. Vairākas Eiropas Parlamenta grupas sākotnēji uzskatīja, ka visu lidmašīnu pasažieru datu vākšana būtu pretrunā ar privātpersonu datu aizsardzības principiem. Diskusijas par to atsākās pēc janvārī notikušajiem uzbrukumiem Parīzē, un jūlijā eiroparlamentārieši tomēr atbalstīja šo ieceri.
No Lielbritānijas ievēlētais deputāts Timotijs Kirkhops cer, ka vienošanos izdosies panākt līdz gada beigām:
“Pasažieru datu reģistrs tiek izmantots, lai vāktu informāciju par cilvēku uzvedību, bet nevis tādēļ, lai viņus izsekotu un diskriminētu, balstoties, piemēram, uz to, kādu ēdienu viņi izvēlas. Patiesībā tas samazina izsekošanu un diskrimināciju, pievēršot uzmanību cilvēku uzvedībai, nevis viņu izcelsmei. Vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināties pret diskrimināciju un nosegt visus lidojumus, ir vākt visu informāciju. Tādēļ noziedzniekiem vairs nebūs kur paslēpties.”
Topošais Eiropas lidmašīnas pasažieru vārdu reģistrs skars tikai lidojumus uz Eiropas Savienības valstīm un no tām, bet ne savienības iekšienē. Tomēr liberāldemokrāti joprojām iebilst, sakot - šādi Eiropa pārvēršas par policejisku valstu kopienu, kur par katra iedzīvotāja pārvietošanos tiek vākta mapīte.
