Pašreiz Eiropas Komisijā ir 28 komisāri, proti, pa vienam no katras dalībvalsts. Viņi atbild par visdažādākajām jomām, sākot no ekonomikas, tirdzniecības vai enerģētikas, beidzot ar patērētāju drošību un pat administratīvajiem jautājumiem. Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans uzskata, ka šāda sistēma nav efektīva un aicina to reformēt, veidojot komisāru grupas viceprezidentu vadībā. Tas ļautu koncentrēt uzmanību uz svarīgākajiem jautājumiem un strādāt kopā.
„Es nedomāju, ka pastāv 28 vienlīdz pilntiesīgi komisāru portfeļi. Tādēļ es ticu, ka komisāram, kura portfelis pašreiz varētu netikt uzskatīts par pilntiesīgu, būtu lielāka ietekme, ja viņš vai viņa atrastos komisāru grupā, kas strādā, piemēram, ar iekšējā tirgus jautājumiem vai ar ārlietu jomu, vai ar iekšlietām un tieslietām, vai arī ekonomiskajiem jautājumiem. Mēs varam pat pieļaut, ka komisāram, kurš strādā šādā grupā, pat nebūdams tās vadītājs, būtu lielāka ietekme uz lietām, kas ir patiesi svarīgas eiropiešiem, nekā mūsu pašreizējā izkaisītā sistēmā," spriež Timmermans.
Nīderlandes ārlietu ministra ideja nenozīmē, ka komisāru kopskaits tiktu samazināts. Vismaz ne pēc nākamajam vēlēšanām. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir piesardzīgs pret šo un tamlīdzīgām idejām, kas tika paustas jau iepriekš. Viņš esot apspriedis šo piedāvājumu ar savu Nīderlandes kolēģi un piekrīt, ka ne visi komisāru portfeļi ir vienlīdz svarīgi. Tomēr oficiālu pozīciju Latvija vēl nav noformulējusi.
"Mēs esam ļoti piesardzīgi veidot kaut kādu divu pakāpju komisāru sistēmu vai komisāru un komisāru vietnieku, kā ir skanējusi, vai jaunāko un vecāko komisāru sistēmu. Ja kaut ko tādu sāk diskutēt, tad ir jābūt ļoti precīzam mehānismam kā tiek nodrošināta valstu līdztiesība un kā mazākas ES valstis var iegūt pietiekami nopietnus portfeļus," pauž Edgars Rinkēvičs.
Viņš atzīst, ka zināmu Eiropas Komisijas darba uzlabojumu var panākt, ja komisārus sagrupē pa līdzīgām atbildības jomām. Daļēji tas notiek jau pašreiz.
Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs, kurš atbild par administratīvajiem jautājumiem, vispār noliedz, ka komisāru būtu par daudz: „Politiski katru jomu var pārstāvēt tikai un vienīgi komisārs. Politiskajā līmenī mūs nevar aizstāt ģenerāldirektori. Mums nav vietnieku, valsts sekretāru, pastāvīgo pārstāvju vai tā tālāk. Ir tikai komisārs. Un, ja jūs paskatīsieties uz to, kā pārvalde ir organizēta lielākās dalībvalstīs, jūs redzēsiet, ka papildus ministriem ir vēl 30 līdz 40 dažādu valsts sekretāru, vietnieku, pārstāvju, kuri var aizstāt ministrus vai palīdzēt kāda jautājuma virzīšanā dalībvalstīs."
Ir skaidrs, ka vismaz tuvākajos gados Eiropas Savienības komisāru kopskaits nesamazināsies. Tomēr, vai viņi būs sagrupēti pa blokiem un atbildības jomām vai darbosies, kā līdz šim, lielā mērā būs atkarīgs no Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un tā, kurš vadīs nākamo Eiropas Komsiju.
