Rosina ieviest Liverpūles mārciņu; Ko nozīmē lokālā valūta?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Gatavojoties eiro ieviešanai Latvijā, naudas kaltuves sāk kalt eiro monētas ar latviešu tautu meitu, ko dēvē arī par Mildu. Ir arī zināms, kur un kad tiks iznīcināti no apgrozības izņemtie lati. Tikmēr Lielbritānijas pilsētā Liverpūlē arī runā par jaunu naudu - par savu naudu. Latvijas Radio un portāls lsm.lv piedāvā interviju ar vienu no šīs idejas aizstāvjiem - sociologu, Liverpūles Universitātes pasniedzēju Toniju Bredliju.

Aktīvistu grupa ar Liverpūles pilsētas domes atbalstu vēlas palaist apritē Liverpūles mārciņu. Tā kalpos kā maksāšanas līdzeklis līdztekus ierastajai Lielbritānijas mārciņai. Idejas autori apgalvo, ka tas spēcinās vietējo ekonomiku un arī vietējo pilsētas identitāti, jo uz Liverpūles mārciņas būs neviens cits kā Bītli.

Pirmo reizi par Liverpūles mārciņu Latvijas Radio dzirdēja no Liverpūles Universitātes pasniedzēja Tonija Bredlija. Viņš uzstājās ar uzrunu starptautiskā konferencē par biznesu un ētiku, kā arī jauniem ekonomikas attīstības modeļiem Šveices ciematiņā ar nosaukumu Ko (Caux).

Bredlijs ir Liverpūles Universitātes Biznesa skolas pasniedzējs un bijušais anglikāņu priesteris ar sociologa izglītību. Savas uzrunas laikā viņš kaismīgi runāja par daudzām pārmaiņām mūsdienu ekonomikā.

Tomēr ideja par pilsētas naudu visvairāk palika prātā visvairāk gan tādēļ, ka Latvija gatavojas pāriet uz eiro, gan tādēļ, ka arī Ventspilī jau kādu laiku ir sava valūta ar nosaukumu vents. Tā tika izveidota kā daļa no pilsētas reklāmas un mārketinga kampaņas. Tādēļ kādā no konferences pārtraukumiem Latvijas Radio izvaicāja Liverpūles Universitātes pasniedzēju par to, kādēļ Liverpūlei varētu būt nepieciešama sava nauda un ko tā varētu dot. "Viena no būtiskākajām problēmām ar naudu dažādās apdzīvotajās vietās ir sekojoša: kad parādās kāds liels investīciju projekts kādai konkrētajai ekonomiskās attīstības idejai, līdzekļi tam parasti nāk no lieliem finanšu centiem, kur nauda glabājas. Tad šī nauda neilgu laiku apgrozās apdzīvotajā vietā, kur tiek īstenots projekts, un atgriežas lielajos finanšu centros, piemērām, uz Šanhaju, Londonu, Berlīni, Ņujorku vai Parīzi," stāsta Bredlijs.

Vietējās valūtas jēga slēpjas tajā, ka šī nauda paliek uz vietas, varētu teikt, ka viņa pat „pielīp”. Tā ir „lipīga nauda, - skaidro Bredlijs. - Līdz ar to, kad nauda ienāk kādā apdzīvotajā vietā un tiek konvertēta no starptautiskas vai nacionālas valūtas vietējā valūtā, nauda paliek uz vietas. Tā sniedz ieguvumus vietējiem uzņēmējiem, tā ļauj vietējiem patērētājiem iegādāties produktus un pakalpojumus no vietējiem uzņēmējiem plašākā klāstā, un būtībā krietni paātrina pievienotās vērtības rašanos ekonomikā.

- Kā tas īsti darbojas? Tā būs papīra nauda vai tikai virtuāls norēķinu veids?

- Pastāv trīs vietējās valūtas pamatsistēmas. Pirmais veids būtu radīt naudu tādā izpratnē, kā vairums cilvēku to saprot. Tas, ko mēs saucam par naudu ar „naudīgumu”. Tās būtu taustāmas naudas banknotes vai elektroniskās transakcijas. Un cilvēki to pazīst un saprot. Bet man jāsaka, ka šī ir visnenozīmīgākā vietējās valūtas forma. Svarīgāk ir nodrošināt saikni starp uzņēmumiem, lai viņi varētu veikt savstarpējos norēķinus uz kredīta. Būtībā tas ir barters, tikai jaunā, lielākā pakāpē. Pastāv centralizēta sistēma, kur uzņēmumi, izmantojot savus rezerves resursus, veic norēķinus ar citiem uzņēmumiem uz kredīta. Un, ja visus kredītus saskaita kopā, tad sanāk „pa nullēm”. Trešā vietējās valūtas forma ir mikrokredītu apmaiņa. Tas ir ļoti vienkāršs veids kā finansēt dažādus nelielus biznesa attīstības projektus, nemaksājot aizdevuma procentus. Tas ir mehānisms kā nodrošināt kredītus, kas nav izteikti taustāmajā naudā, lai attīstītu uzņēmējdarbību.

- Vai tas jau pašreiz darbojas Liverpūlē? Vai arī tā ir ideja, ko jūs vēlaties īstenot?

- Tā ir vairāk kā vienkārši ideja. Bet tā vēl nav īstenota. Pašreiz es strādāju ar dažādām iesaistītajām pusēm. Liverpūlē pastāv seši uzņēmējdarbības tīkli. Es strādāju ar pieciem no tiem. Būtībā Liverpūles pilsētas dome, Mārketinga aģentūra, kā arī vairākas tirgotāju organizācijas, patērētāju grupas, arodbiedrības un krājaizdevu sabiedrības jau strādā kopā, lai izveidotu jaunās vietējās valūtas sistēmu. Tā kā šī iecere jau ir pavirzījusies krietni tālāk par vienkāršu sākotnējo ideju, ka tas varētu būt kaut kas labs. Bet tā netiks palaista apritē, visticamāk, līdz par 2014. gada novembrim, tieši pirms Ziemassvētku iepirkšanās drudža.

- Kuru no trim minētajiem modeļiem jūs plānojat īstenot?

- Mēs plānojam attīstīt pirmo un otro. Mēs varētu attīstīt arī trešo zināmā brīdī. Mēs gribam attīstīt taustāmu valūtu, jo viena no lietām, ko nauda ar „naudīgumu” palīdz darīt, - tā palīdz attīstīt vietējās identitātes sajūtu.

Līdz ar to, Liverpūles mārciņa ar Bītliem vienā pusē un vēsturisko Laivera ēku otrajā, kā arī citiem slaveniem cilvēkiem, kuri ir nākuši no Liverpūles, stiprinās pilsētas identitāti. Te gan jāsaka, ka Liverpūlei jau tāpat netrūkst savpatnības un vietējās identitātes. Pasaulē nav pilsētas ar lielāku „es” un stiprāku vietējo identitāti, kā Liverpūle! Tomēr, tajā pašā laikā mūsu sauklis jaunajai valūtai ir: „Mēs maksājam pa savam”. Tas atbilst tam, kā cilvēki Liverpūlē mēdz runāt.

Tā kā mēs izmantosim šo taustāmo valūtu, šo naudu ar „naudīgumu”, bet projekta būtība slēpjas tajā, ka uzņēmumi varēs veikt bartera darījumus uz kredīta, izmantojot šo valūtu. Tas motivēs uzņēmumus mainīt savu piegādes tīklu, padarot to lokālāku. Līdz ar to, ar laiku vairs nevis tikai patērētāji izmantos vietējo uzņēmumu pakalpojumus, bet arī uzņēmumi sāks izmantot citu vietējo uzņēmumu pakalpojumus. Uzņēmumi sāks ražot uz vietas vietējai ekonomikai. Tas ļaus radīt ilgtspējīgāku, stabilāku vietējo ekonomiskās apmaiņas tīklu. Pēc mūsu aplēsēm šādas sistēmas izveide varētu paņemt 30 gadus.

- Vai šī papīra nauda būs pieejama arī vienkāršajiem iedzīvotājiem vai arī tā būs pieejama tikai uzņēmējiem? Un, ja tā būs pieejama vienkāršajiem iedzīvotājiem, kā jūs nodrošināsiet, ka tā netiks viltota?

- Papīra nauda, protams, būs pieejama ikdienas patērētāju lietošanai. Kredīta norēķini būs pieejami tikai uzņēmumiem, tas būs tikai uzņēmumu savstarpējās norēķināšanās veids. Un, jā, vietējie patērētāji varēs izmantot šo naudu.

Lielbritānijā ir pieejami vairāki droši printeri. Un viens ārkārtīgi labs atrodas tieši Liverpūlē. Es varu jums pateikt, ka mūsu papīra banknotes būs pat drošākas nekā tās, ko drukā Anglijas Banka. Mūsu paraugs šajā ziņā ir Bristoles mārciņa, kas darbojas citā Lielbritānijas pilsētā. Tur viņi izmanto sešas dažas banknošu pretviltošanas pazīmes. Un tas ir par vienu pretviltošanas pazīmi vairāk, kā izmanto Anglijas Banka. Līdz ar to, mēs zinām, kā šādas lietas var pastāvēt un darboties ļoti efektīvi.

- Kurš par to visu maksā?

- Sākuma kapitāls, lai palaistu šo sistēmu nāk no Liverpūles pilsētas domes. Bet tad, kad sistēma sāks darboties, patērētāji varēs maksāt par lietām ar sava mobilā telefona starpniecību, izmantojot īsziņas. Un tur pastāvēs komisija pusotra procenta apmērā. Ja mēs runājam par taustāmās valūtas izveidošanu, tad arī par to sākotnēji samaksās Liverpūles pilsētas dome. Bet… viens no izplatītākajiem veidiem, kā šādas shēmas tiek finansētas, ir tas, ka pārsteidzoši daudziem cilvēkiem patīk krāt naudu, tādējādi izņemot to ārā no sistēmas. Cilvēkiem patīk krāt dažādas banknotes un monētas no visas pasaules.

Tūristi rada lielu pienesumu Liverpūles ekonomikai. Cilvēki brauc, lai redzētu kur Bītli ir sākuši savu karjeru, brauc apskatīties vēsturisko krastmalu utt. Mēs plānojam pārdot dāvanu komplektus ar Liverpūles naudu. To ražošanas izmaksas būs 50 pensi, un viņus pārdos par divdesmit mārciņām. Un tiklīdz šis krāsainais papīriņš ir izņemts no aprites, tas radīs sistēmai peļņu. Mēs nopelnīsim 19,50 mārciņas no katra šāda darījuma. Tā kā tas ir arī ļoti labs bizness, - ir pārliecināts Tonijs Bredlijs, Liverpūles Universitātes Biznesa skolas pasniedzējs.

*

Liverpūle, Bristole vai Ventspils nav vienīgās pilsētas, kas vēlas vai ir ieviesušas savu naudu. Internetā pieejamie dati liecina, ka pašreiz pasaulē ir līdz pat 2500 dažādu vietējo valūtu, un kopš 2002. gada tā saucamā ekonomikas relokalizācijas kustība ir atguvusi otro elpu. Amerikas Savienotajās Valstīs vien teju katrā štatā ir sava vietējā valūta, kas tiek pieņemta vai nu štata vai pilsētas līmenī.

Pastāv dažādi vietējās valūtas modeļi un sistēmas. Tomēr viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tiek ieviesta vietējā valūta, ir mēģinājums motivēt vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus izmantot vienam otra pakalpojumus, radot jaunas darba vietas un veicinot ekonomisku attīstību tieši savā apdzīvotajā vietā. Vienkāršāk sakot, tas ir veids, kā rosināt, lai cits citam palīdzētu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti