Rosina ES aviopasažieru datu reģistru tikai cīņā ar terorismu un noziedzību

Topošais Pasažieru datu reģistrs varētu aptvert arī informāciju par lidojumiemEiropas Savienības ( E)S ietvaros. Tā pagājušajā nedēļā, Eiropas Parlamentā (EP) prezentējot jaunu ziņojumu par šo reģistru, sacīja par to atbildīgais deputāts no Lielbritānijas Timotijs Kirkhops. Latvijas prezidentūra, kā arī lielākās EP frakcijas vēlas, lai vienots reģistrs tiktu izveidots pēc iespējas ātrāk. Tomēr kritiķi joprojām norāda, ka jaunā sistēma paredz pārāk plašu masveida datu uzglabāšanu par iedzīvotāju pārvietošanos.

Diskusijas par Eiropas vienoto Aviopasažieru datu reģistru aktivizējās pēc Parīzes teroristiskiem uzbrukumiem. Latvija kā ES prezidējošā valsts šāda reģistra izveidi uzskata par vienu no svarīgākajiem soļiem, cīņā ar terorismu. Tomēr ideja par masveida iedzīvotāju pārvietošanās datu uzglabāšanu patīk nebūt ne visiem.

Tādēļ EP deputāts Kirkhops, kurš atbild par šī jautājuma virzīšanu, ir nācis klajā ar pārstrādātu reģistra priekšlikumu. Tas citstarp paredz saīsināt datu glabāšanu no pieciem uz četriem gadiem un to izmantošanu tikai cīņai ar terorismu, kā arī smagiem noziegumiem.

Tomēr Kirkhops vēlas, lai pasažieru dati tiktu ievākti ne tikai par pārvietošanos ārpus Eiropas, bet arī par lidojumiem starp ES valstīm. "Lai šī sistēma būtu patiesi efektīva, es vienmēr esmu uzstājis, ka tai ir jāatteicas arī uz lidojumiem starp ES valstīm. Tas svarīgi, jo teroristi un smagi noziedznieki drošības nolūkos bieži lido ar pārsēšanos dažādās Eiropas lidostās," saka Kirkhops.

Vairums lielo EP frakciju atbalsta Pasažieru datu reģistra izveidi. Tomēr liberāldemokrāti un "zaļie" joprojām saskata vairākas problēmas iecerē masveidā uzglabāt datus par visu eiropiešu pārvietošanos.  

Zaļo grupas deputāts Jans Filips Albrehts saka, ka datu uzglabāšana automātiski nenozīmē to apmaiņu un efektīvu pielietošanu cīņai ar terorismu.

“Kad mēs runājam par ES Pasažieru datu reģistru, mēs pārsvarā domājam informācijas apmaiņu. Bet tieši informācijas apmaiņas šajā direktīvā nav. Tur ir tikai norma, kas pieļauj dalīšanos ar informāciju. Bet nevienam tas netiek uzlikts par pienākumu. Tā vietā šī direktīva paredz masveidā glabāt pasažieru datus piecu gadu garumā. Un, kā izrādās, ne tikai par ceļotājiem, kuri dodas ārpus ES, bet arī par tiem, kuri ceļo starp Eiropas valstīm," stāsta Albrehts.

Savukārt liberāldemokrāte Sofija Intvelde uzsver, ka vispirms valstīm ir nepieciešams vienoties par Datu aizsardzības direktīvu, kas regulētu to, kā tiek uzglabāta informācija par mūsu ceļošanu. Bet šis jautājums jau ilgstoši ir iestrēdzis apspriešanā starp dalībvalstīm. Debatēs Eiropas Parlamentā  Intvelde uz to norādīja arī Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai. “Es neesmu gatava strādāt pie šī jautājuma, ja dalībvalstis nebūs tikpat gatavas pieņemt nopietnu Datu aizsardzības direktīvu. Priekšsēdētājas kundze, lasiet man pēc lūpām: Datu aizsardzības direktīva. Sapratāt? Man tas ir priekšnosacījums darbam pie šī jautājuma," sacīja Intvelde.

EK ir solījusi pārskatīt savu priekšlikumu par Aviopasažieru datu reģistru, lai tas labāk atbilstu iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzības prasībām. Tikmēr bez vienotās Eiropas sistēmas vairākas valstis, tostarp Latvija, jau pašreiz veido vai ir izveidojušas savus pasažieru datu reģistrus. Un par šo reģistru atbilstību privātuma aizsardzības prasībām var būt nopietnas šaubas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti