Uz tikšanos bija ieradušies gan ārsti un pētnieki, gan veselības sektorā strādājošie, tādēļ dialogs par iespējamajiem uzlabojumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā izvērtās visai plašs. Viena no sāpīgajām tēmām ir ārzemju diplomu atzīšana Latvijā, padarot augstas klases speciālistu atgriešanos Latvijā visai sarežģītu.
Klīnisko pētījumu optometriste Madara Zvirgzdiņa, pastāstīja, ka pēc pašreizējās sistēmas optometristam vai jebkurai citai ārstniecības personai būs grūti saglabāt sertifikāciju, atgriežoties Latvijā. "Jo ir nepieciešamas vismaz 3 gadu kontaktstundas vai darbs ar pacientiem, kas klīniskajā vidē ir mazliet specifiskāk un savādāk," paskaidroja Zvirgzdiņa.
Taču Latvijas pārstāvji apgalvo, ka šis jautājums tiks atrisināts visai drīz.
Veselības ministre Viņķele atzīst, ka, Lielbritānijai atstājot ES, būs aktuāls jautājums, vai iegūto izglītību Latvijā atzīs. "ES gatavos kādu kopēju regulējumu, bet esmu apņēmības pilna rosināt šo procesu Latvijā darīt ātrāk," solīja ministre. "Nav pamata tikai tādēļ, ka Lielbritānija izstājas no ES, pēkšņi piemērot daudz sarežģītāku procedūru diploma saņemšanā. Rosināšu šo jautājumu Saeimā, valdībā neatlikt un virzīt uz priekšu, lai mūsu cilvēki, kas šeit iegūst izglītību, ir absolūti droši, ka tā bez šķēršļiem tiks atzīta arī Latvijā."
Savukārt Latvijas veselības tūrisma klāstera vadītāja Gunta Ušpele teica, ka diplomu atzīšanas process un resertifikācijas process pašlaik ir gana sarežģīts, bet to risina gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Veselības ministrija. "Domāju, ka tas ir diezgan aktuāls darba kārtības jautājums gan valstiskā līmenī, gan sektorā kopumā, līdz ar to tas tiks atrisināts tuvākajā laikā," cerīgi noskaņota ir Ušpele.
Tautiešiem rūp arī medicīnas izglītība Latvijā, kur būtu nepieciešami uzlabojumi. Īpaši tas attiecas uz jauno ārstu rezidentūru.
Ārste rezidente bērnu psihiatrijā Karīna Beinerte saskata, ka lietas nestrādā tik labi, kā gribētos. "Vai nu rezidenti netiek noslogoti gana daudz savās nodaļas, vai arī tiek pārslogoti uzņemšanas nodaļās. Nav nekādas kvalitātes kontroles sistēmas, ko ar laiku vajadzētu ieviest. Un man liekas, ka šis ir īstais brīdis, kad to sākt darīt. Cik saprotu, process jau ir sācies un mēs gribētu kā diasporas pārstāvji piedalīties šinī procesā," teica Beinerte.
Tika izteiktas arī idejas, kas varētu dot pienesumu Latvijas ekonomikai.
Klīnisko pētījumu speciāliste Dace Dimza–Džonsa uzsvēra, ka pagājušajā finansiālajā gadā Lielbritānijā klīniskie pētījumi kā ļoti būtiska nozare ekonomikai nodrošināja 2,7 miljardu mārciņu pienesumu. "Latvijā noteikti būtu potenciāls klīniskajiem pētījumiem, jo Latvijā ir ļoti kvalificēti, entuziastiski un strādātgriboši specialisti, ne tikai medicīnas jomā bet arī labklājības jomā," sacīja Dimza–Džonsa. "Tādēļ man liekas, ka nākamā eksportprece Latvijai varētu būt attīstība klīnisko pētījumu jomā."
Ministre Viņķele atzina, ka šobrīd nav vēl pilnīgi skaidrs, kā nākotnē vislabāk sadarboties ar diasporas profesionāļiem ārzemēs, taču ir izkristalizējušies pirmie trīs bloki, kas ir visgatavākie – rezidentūra un pēcdiploma apmācība, zāļu iepirkumu organizēšana, kā arī sadarbība pētniecībā.
