«Rosatom» informācija apliecina pieņēmumu par Krievijas poligonā notikušā sprādziena saistību ar radiācijas avotu

Krievijas atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" sniegtā informācija par ceturtdien Arhangeļskas apgabala poligonā notikušo sprādzienu apliecina, ka šis mīklainais incidents saistīts ar radiācijas avotu, vēsta izdevums "Meduza".

Lai gan kopš sprādziena pagājušas jau vairāk nekā divas diennaktis, ziņas par tā apstākļiem joprojām ir skopas.

"Rosatom" naktī uz sestdienu pavēstīja, ka incidentā gājuši bojā pieci aģentūras darbinieki un vēl trīs guvuši dažādas smaguma pakāpes apdegumus un traumas.

Ceturtdien Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka divi cilvēki gājuši bojā un seši ievainoti, izmēģinājuma laikā uzsprāgstot reaktīvajam dzinējam. To pašu informāciju divas dienas vēlāk atkārtoja arī "Rosatom", taču precizēja, ka traģēdija notikusi, veicot darbus, kas saistīti ar dzinēja iekārtas izotopu barošanas avotu.

Tas ir pirmais oficiālais apliecinājums pieņēmumam, ka sprādziens saistīts ar objektu, kas varēja būt radiācijas avots. Lai gan "Rosatom" paziņojumā vispār nav pieminēti jēdzieni "radioaktīvais starojums" vai "radiācija", minētais izotopu barošanas avots ir ģenerators, kas izmanto radioaktīvo izotopu sabrukšanas gaitā radušos enerģiju atšķirībā no atomreaktoriem, kuros tiek izmantota vadāma ķēdes kodolreakcija.

Tūlīt pēc avārijas poligona tuvumā esošās Severodvinskas pilsētas pašvaldības vietnē bija publicēts paziņojums, ka ceturtdien dienas vidū fiksēts īslaicīgs radiācijas līmeņa uzplaiksnījums, bet piektdien šis paziņojums no vietnes pazuda un Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka radiācijas fons atbilst normai, taču nesniedza nekādu sīkāku informāciju par notikušo, savukārt pašvaldības vietnē tagad lasāms paziņojums, ka "bažām par iedzīvotāju veselību un dzīvību nav iemesla".

Vēlāk "Rosatom" paziņoja, ka raķetes izmēģinājums noticis uz platformas jūrā un pēc izmēģinājumiem "notikusi raķetes degvielas aizdegšanās ar sekojošu detonāciju, sprādzienā vairāki darbinieki iesviesti jūrā un bijusi cerība viņus vēl atrast dzīvus". Kā, atsaucoties uz anonīmu "Rosatom" avotu, ziņoja aģentūra TASS, meklēšana turpinājusies, kamēr šādas cerības pastāvēja, un vienīgi pēc tam sniegts paziņojums par bojāgājušajiem darbiniekiem.

Kā norāda "Meduza", nav zināms, vai "Rosatom" norādītajā upuru skaitā ietverti arī divi bojāgājušie, par kuriem sākumā ziņoja Aizsardzības ministrija.

Iepriekš ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz amerikāņu ekspertiem, vēstīja, ka avārija varētu būt notikusi, izmēģinot spārnoto raķeti, kuru pērn pieminēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas ziņās šīs raķetes nosaukums ir "9M730 Burevestņik", bet NATO to nosaukusi par "SSC-X-9 Skyfall".

"Reuters" citēja Amerikas Zinātnieku federācijas pārstāvja Ankita Pandas teikto, ka raķešdzinēji ar šķidro degvielu neizdala radiāciju, bet Midlberijas Starptautisko pētījumu institūta eksperts Džefrijs Lūiss intervijā aģentūrai izteicās, ka šī avārija, visticamāk, notikusi ar kodoldegvielu darbināmas spārnotās raķetes izmēģinājumu laikā. Lūisa un viņa līdzstrādnieku slēdzieni pamatoti ar satelītfotogrāfiju un netiešu datu izpēti.

Lūiss un viņa līdzstrādnieki arī izpētīja automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) signālus no kuģiem, kas sprādziena dienā atradušies piekrastes tuvumā. Viņi identificēja vienu no kuģiem kā motorkuģi "Serebrjanka", kas ir paredzēts šķidro radioaktīvo atkritumu savākšanai un uzglabāšanai.

Pēc Lūisa teiktā, izmēģinot raķetes ar parasto dzinēju, šī kuģa klātbūtne nav nepieciešama, un AIS signāli arī liecinājuši, ka "Serebrjanka" atradās aizliegtajā zonā, kas mēnesi pirms šiem izmēģinājumiem tika izveidota piekrastes tuvumā, lai tur neiebrauktu sveši kuģi.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti