"Būtu brīnišķīgi, ja visi pasaules musulmaņu līderi - politiskie, reliģiskie un akadēmiskie - skaidri izteiktos un nosodītu" teroristu vardarbību, kura kaitē islāmam, sacīja Romas katoļu baznīcas galva. Viņš reportieriem pastāstīja, ka to pateicis Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam.
"Tas palīdzētu musulmaņu vairākumam, ja tas izskanētu no šo politisko, reliģisko un akadēmisko līderu mutēm. Mums visiem ir nepieciešams globāls [terorisma] nosodījums," pāvests sacīja reportieriem lidmašīnā, ar kuru viņš devās atpakaļ uz Romu pēc trīs dienu vizītes Turcijā.
Viņš atzina, ka pašreizējās globālās krīzes ir radījušas draudus, ka visi musulmaņi varētu tikt uzskatīti par vienādi noskaņotiem attiecībā uz terorismu.
Pāvests kritizēja priekšstatu, ka "visi musulmaņi ir teroristi", un piebilda, ka "tāpat mēs nevaram teikt, ka visi kristieši ir fundamentālisti".
Romas pāvests un pasaules pareizticīgo nominālais līderis Konstantinopoles ekumēniskais patriarhs Bartolomejs I svētdien parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā vērsās pret kristiešu vajāšanu Tuvajos Austrumos.
Paziņojumā teikts, ka pasaule nevar stāvēt malā un pieļaut "Tuvos Austrumus bez kristiešiem, kas tur sludinājuši Jēzus vārdu divus tūkstošus gadu".
Pāvests un patriarhs paziņoja, ka Tuvo Austrumu kristiešu "šausmīgais stāvoklis" aicina "uz pienācīgu atbildi no starptautiskās sabiedrības puses".
Francisks savas vizītes noslēgumā arī aicināja izbeigt 1054.gada shizmu starp pareizticīgo un Romas katoļu baznīcām un sacīja, ka tas ir aktuāli arī džihādistu grupējuma "Islāma valsts" vardarbības pret kristiešiem dēļ.
Svētdien pāvests apmeklēja patriarha Bartolomeja I vadītu dievišķo liturģiju.
Sestdien apmeklējot Sultāna Ahmeta mošeju (Zilo mošeju) Stambulā, pāvests divas minūtes lūdza Dievu, pagriezies Mekas virzienā.
Francisks ir ceturtais Romas pāvests, kas apmeklējis Turciju. Pirms viņa to izdarīja pāvests Benedikts XVI 2006.gadā, Jānis Pāvils II 1979.gadā un Pāvils VI 1967.gadā.
