Pēc 60 gadiem atkal pulcējas Kapitolijā
Sestdienas, 25.marta, rītā Eiropas Savienības valstu vadītāji pulcēsies Kapitolijā, tieši tajā pašā ēkā, kur pirms 60 gadiem, tātad 1957.gada martā, parakstīja Romas līgumu. Tas bija par pamatu sākotnēji sešu valstu radītās Eiropas Atomenerģijas kopienas un Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidošanai. Toreiz tas attiecās uz sešām valstīm, un tā būtība bija stiprināt mieru, demokrātiju un labklājību. Tas bija 1957.gads, un tobrīd Latvija vēl atradās padomju okupācijā. Vēlākajos gados, Eiropas Savienībai paplašinoties, līgums ir grozīts, bet tā vērtības saglabājušās nemainīgas.
Valstu vadītāji ieradīsies no rīta pulksten deviņos, un pati ceremonija ilgs tikai pāris stundu. Un vēlāk Romā notiks arī gadadienai veltīts gājiens.
Bet jau piektdien, 24.martā, Romā notiek daudzi pasākumi saistībā ar gaidāmo notikumu, to vidū arī sociālajiem jautājumiem veltīts samits, kurā piedalās arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Valstu premjerministri ierodas arī audiencē pie Romas pāvesta Franciska, kurš sacīs arī uzrunu. Latviju pārstāv premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Romā pulcējas bez britiem
Šis Eiropas Savienībai ir sarežģīts laiks – no vienas puses, svinības, no otras puses, pavisam drīz Eiropas Savienība kļūs par vienu dalībvalsti mazāka. Būtiski, ka svinībās Romā piedalīsies visu dalībvalstu vadītāji, izņemot Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju.
Taču Romā atlikušo 27 Eiropas Savienības valstu līderi parakstīs jaunu Romas deklarāciju, kura jau iepriekš nodēvēta par jaunas Eiropas Savienības dzimšanas apliecību un kurā uzsvērs tās būtiskās lietas un vērtības, kam bloka valstis sekos nākotnē.
Romas deklarācija, kas solās būt tikai pāris lappušu garš dokuments, īsā un koncentrētā veidā paudīs, ka Eiropas Savienība paliek vienota, iet vienā virzienā, bet valstis, kuras spēj un vēlas, var atsevišķās jomās doties uz priekšu ātrāk, bet citas – lēnāk un pielāgoties tad, kad ir īstais brīdis. Taču Romas deklarācija nedefinē Eiropas Savienību kā „divu ātrumu Eiropu”, jo būtībā ES jau tagad darbojas vairākos ātrumos, piemēram, eirozonā nav visas dalībvalstis un nesteidzas tai pievienoties.
Deklarācija arī nepieminēs „Brexit”. Tas ir notikums, ko jau tagad Eiropas Savienības dalībvalstis vēlas atstāt pagātnē. Tā būtībā vēlreiz apliecinās, ka Eiropas Savienība ir tāds veidojums, kas gādā par pilsoņu mieru, drošību un labklājību un to vēlas arī nest citur pasaulē.
Bez vētrām neiztiek
Taču deklarācija netop bez vētrām, jo krīžu un taupības pasākumu nomocītā Grieķija draudēja neparakstīt to, ja no ES nesaņems skaidru un gaišu apliecinājumu, ka tā aizstāvēs strādnieku tiesības pret Starptautiskā Valūtas fonda noteikto taupību, un ja deklarācijā nebūs punkta, kas uzsvērs ES tiesības sociālajā sfērā.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junekram, kurš ir atbildējis ar publisku vēstuli, solot uzklausīt Grieķijas problēmas. Saskaņā ar jaunākajām ziņām Aleksis Ciprs sola deklarāciju tomēr parakstīt.
Iepriekš pret to iebildumu bija arī Polijas premjerministrei, bet viņa arī savu nostāju ir mainījusi.
