„Jebkuram dialogam ar ASV jābūt balstītam vienlīdzībā un savstarpējā cieņā, un nosacījumos. ASV nedrīkst iejaukties mūsu iekšējās lietās, tām ir jāatzīst Irānas tiesības, ieskaitot kodoltiesības, un jāizbeidz vienpusēja politika un spiediens,” runājot pirmajā preses konferencē pēc uzvaras piektdienas vēlēšanās, sacīja Rohani.
„Nākamā valdība neatteiksies no šīs valsts leģitīmajām tiesībām,” uzsvēra vēlēšanu uzvarētājs, kura kandidatūru atbalstīja reformisti.
ASV, Izraēlai un rietumvalstīm ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir atomieroču ražošana. Teherāna to noliedz un apgalvo, ka tai ir vajadzīga kodolprogramma - mērķiem medicīnas un enerģētikas jomās.
Baltais nams sestdien paziņoja, ka Vašingtona ir gatava tiešiem kontaktiem ar Teherānu, lai meklētu „diplomātisku risinājumu, kurā tiktu pilnībā ņemtas vērā starptautiskās sabiedrības bažas” par Irānas kodolprogrammu.
ASV un Irānas diplomātiskās attiecības tika sarautas 1979.gadā, kad Irānas studenti islāmisti ieņēma ASV vēstniecību Teherānā.
Līdz ar Rohani uzvaru vēlēšanās noslēdzas Mahmuda Ahmadinedžada astoņu gadus ilgusī prezidentūra, kuras laikā Vašingtonas un Teherānas attiecības pasliktinājās vēl vairāk.
64 gadus vecais garīdznieks Rohani iepriekš ieņēmis vairākus amatus Irānas parlamentā un savulaik veiksmīgi vadījis Teherānas delegāciju sarunās par Irānas kodolprogrammu, iestājoties par konstruktīvāku dialogu ar pasaules lielvarām. Balotējoties prezidenta amatam, viņš solīja uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību, atjaunot 1980.gadā pārtrauktās diplomātiskās attiecības ar ASV un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu.
