Ministrs atzina, ka valstu sadarbības grupu veidošanās ir acīmredzama, un daļa valstu tās veido uz kopīgu vērtību pamata. Savukārt citas valstis, kuras ir ar ekonomisko potenciālu – Ķīna, Brazīlija, Indija – meklē iespējas savstarpējai sadarbībai. Un tas būtu arī jāņem vērā, sacīja Rinkēvičs.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka šīm valstīm nav darbības potenciāla kļūt par vienotu bloku, jo starp tām ir lielas pretrunas – gan politiskās, gan ekonomiskās. Arī vēsturiski šādas sadarbības process bijis ļoti problemātisks un arī turpmāk tāds būs, tāpēc nevajadzētu pārspīlēt šo grupu nozīmi.
Savukārt Krievijas mēģinājumu aktivizēt sadarbību ar citām pasaules lielvalstīm Rinkēvičs skaidro ar tās saspīlētajām attiecībām ar Eiropas Savienību un ASV. Tādējādi tagad Krievija meklē dažādus sabiedrotos. Bet sadarbībā ar Ķīnu lielāks ieguvējs ir Ķīna, ne Krievija, uzskata ministrs.
Vēstīts, ka jūlija sākumā notika Krievijas dienvidrietumu pilsētā Ufā startējuši divi samiti, kas vienlaikus pulcē ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupas jeb BRICS (Brazil, Russia, India, China and South Africa) līderus un Šanhajas Sadarbības organizācijas dalībvalstu vadītājus.
Sadarbība ar BRICS Krievijai ir īpaši svarīga pēc valsts padzīšanas no industriāli attīstītāko valstu grupas G8. Viens no būtiskākajiem notikumiem BRICS sanāksmē ir oficiālā BRICS bankas dibināšana, kas tiek uzskatīta par izaicinājumu Rietumu dominancei esošajās starptautiskajās finanšu institūcijās.
