"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Saistībā ar Krievijā valdošo režīmu un tā uzsākto karu Ukrainā ārlietu ministrs atzīmēja, ka šim Krievijas režīmam tas ir izdzīvošanas jautājumus. Tādēļ demokrātiskajai pasaulei nebūtu jābaidās no Krievijas sabrukuma, bet gan jābruņojas ar stratēģisku pacietību un maksimālu izturību.
Rinkēvičs atzina, ka Rietumiem jābūt gataviem arī Krievijas sabrukuma scenārijiem, jo šādā gadījumā aktualizētos vairāki nozīmīgi jautājumi, proti, par kodolieročiem, migrācijas plūsmu un Krievijas iekšējiem procesiem.
Taču kopumā rietumvalstīm jākoncentrējas uz maksimālu Krievijas novājināšanu, bet to, kas karā notiks realitātē, noteiks Ukrainas karavīri frontē, atzīmēja Rinkēvičs.
Sankcijas kopumā bijušas efektīvas
Politiskajā līmenī rietumvalstu mērķis bijis ar sankcijām apturēt Kremļa kara mašīnu. Rinkēvičs skaidroja, ka daļa no sankcijām, kuras Krievijai piemērotas aizvadītā gada pavasarī, tikai tagad sāk stāties spēkā pārejas perioda dēļ. Piemēram, Krievijas energoresursiem piemērotās sankcijas. Tādēļ to ietekmi uz Krieviju varēšot just vien šogad.
Sankciju ziņā ministrs norādīja, ka Latvija augstākā politikas līmenī turpinās uzstāt uz tālāku energoresursu un finanšu sektora sankcijām.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) līmenī aktualizējies satraucošs jautājums par to, kādos veidos Krievija apiet piemērotās sankcijas, pastāstīja ministrs. ES līmenī tiekot diskutēts arī par sankciju piemērošanu valstīm, kas palīdz Krievijai apiet tai piemērotās sankcijas. Ministra ieskatā viens no lielajiem caurumiem sankciju politikā ir to kontrole.
Kopumā Rinkēvičs vērtēja, ka Rietumu piemērotās sankcijas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā ir efektīvas, ja ņem vērā ES un G7 valstu bloku. Taču sankcijas nav efektīvas, ņemot vērā to, ka Krievijai ir iespēja tirgoties ar Ķīnu, kā arī citām Āzijas un Latīņamerikas valstīm.
Ministrs pārliecināts – Ukraina turpinās saņemt militāro palīdzību
Kopš kara sākuma aktuāls bijis arī jautājums par rietumvalstu bruņojuma piegādēm Ukrainai, lai tā spētu cīnīties ar iebrucēju.
Rinkēvičs atzina, ka kara sākumā sākotnēji daudzas lielvalstis neticēja, ka Ukraina spēs noturēties pret Krievijas uzbrukumu. Taču sapratušas, ka Ukraina spēj noturēties, valstis meklējušas veidus, kā palīdzēt Ukrainai.
Ja kara sākumā rietumvalstis apņēmās Ukrainai palīdzēt ar padomju laika bruņojumu, tad tagad, pēc krājumu iztukšošanas, uz Ukrainu tiek sūtīta arvien modernāka militārā tehnika. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Ukraina turpinās saņemt militāro palīdzību.
Viņš sacīja: "Diemžēl tā situācija ir tāda, ka karā [bruņojumu] vienmēr vajag. (..) Lēmumi būs, un Ukraina saņems to, ko tā lūdz."
Pēc ministra teiktā, arī Latvija nemitīgi uzstāj uz to, ka Ukrainai vajag sniegt modernus ieročus, vienlaikus iespēju robežās palīdzot arī pati. Iepriekš tapis zināms, ka Latvija varētu atkārtoti Ukrainai piedāvāt pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger".
Vaicāts par Ukrainai sniegto Rietumu ieroču izmantošanu pret Krievijas teritoriju, ministrs norādīja, ka, viņaprāt, tas ir pieņemami, ja Ukraina tos izmanto leģitīmiem aizstāvēšanās mērķiem. Proti, ja kāds izmanto bāzes Krievijā, lai no tām īstenotu uzbrukumu Ukrainai, viņaprāt, būtu pieļaujams Ukrainai tām uzbrukt.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
