Kopš 2014.gada ir “jautra” situācija, strauji mainās pasaule un Eiropa, un situācija ir ļoti nemierīga, uzsvēra Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka turpmāk mums būs ikdienā jācīnās par savas valsts drošību, neatkarību un labklājību, nepaļaujoties uz to, ka Latvijā viss būs labi, un necerot, ka “vētra paies garām”.
“Es gribu atgādināt, ka 1938., 1939., 1940.gadā tāda bija Latvijas diplomātija, kas beidzās slikti. Mūsu vadmotīvs ir būt aktīviem, pamanāmiem un nepazust kaut kur krūmos, saprotot –
ja mūs nepamanīs mūsu sabiedrotie, tad ienaidnieki mūs pamanīs.
Šis būs ļoti saspringts un interesants gads,” uzsvēra Rinkēvičs.
Valsts drošības vairošanai liela uzmanība tiks pievērsta arī ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā Saeimai par pagājušajā gadā paveikto un šajā gadā iecerēto darbību valsts ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos. Ziņojumu ministrs Saeimai sniegs ceturtdien, 26.janvārī.
Tāpat ministrs norādīja, ka 2017.gadā ir vēlme uzlabot attiecības ar Krieviju: "Es jau esmu teicis, ka attiecību uzlabošana ar Krieviju nav slikta lieta, spriedzes mazināšana būtu mūsu visu interesēs. Tas nevar notikt uz citu valstu rēķina. Kādā mērā veidosies mūsu divpusējais dialogs [ar ASV], Eiropas un ASV attiecības, ASV attiecības ar NATO sabiedrotajiem, ir tuvāko divu mēnešu jautājums."
Bažas par drošību Baltijas valstu reģionā parādījās pēc tam, kad 2014.gada martā Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet tai lojāli kaujinieki sāka pārņemt savā rīcībā Ukrainas austrumu teritorijas. Tas mudināja Baltijas valstis pastiprināti domāt par drošību.
