Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Arī Lietuvā vīrusa Dienvidāfrikas paveids

Panorāma

Panorāma

Konsultācijas par Afganistānu turpinās

Rinkēvičs pēc sarunām ar NATO kolēģiem: Ja mēs kopā iegājām Afganistānā, tad kopā arī jāaiziet

NATO dalībvalstu ārlietu ministri otrdien sprieda, kā risināt jautājumu par NATO spēku izvešanu no Afganistānas. “Ja mēs kopā iegājām Afganistānā, tad vajadzētu kopīgi izvērtēt situāciju un kopīgi pieņemt lēmumu par aiziešanu,” pēc sarunām atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Strauji tuvojas 1. maijs – tas ir brīdis, līdz kuram NATO lielākā dalībvalsts ASV solīja izvest savu karaspēku no Afganistānas. Tā paredzēts līgumā, ko pagājušajā gadā parakstīja toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps. Taču līgumā arī paredzēts, ka talibi pārtrauks karadarbību un saraus visas saites ar teroristiem, un tas nav noticis. Tāpēc otrdien NATO dalībvalstu ārlietu ministri klātienē sprieda, kā risināt dilemmu.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens uzsvēra, ka ASV vēlas konsultēties ar sabiedrotajiem, tai skaitā jautājumā par turpmāko ASV spēku klātbūtni Afganistānā. Ja ASV pieņems lēmumu par aiziešanu no Afganistānas, tas ietekmēs visus sabiedrotos, kuriem šajā valstī ir karavīri, tai skaitā arī Latviju. Sākotnēji bija plānots, ka lēmumu pieņems NATO aizsardzības ministri februārī. Tas nenotika, un šodien diskusijas turpinājās.

“Kā mēs šodien visi vienojāmies – ja mēs kopā iegājām Afganistānā, tad vajadzētu kopīgi izvērtēt situāciju un tad arī kopīgi pieņemt lēmumu par kopīgu aiziešanu," secina Rinkēvičs.

"Tas vēl varētu prasīt laiku, bet tas tiešām ir politiski, militāri sarežģīts process un nevar tā vienkārši nolemt – mēs aizejam rīt un atstājam vakuumu. Tā ir problēma, ko šobrīd visi mēģina atrisināt.”

Visticamāk, līdz 1. maijam NATO karaspēka izvešana no Afganistānas vēl nenotiks, bet pagaidām grūti prognozēt, kāds būs kopējais lēmums par rīcību ilgtermiņā.

ASV jaunais valsts sekretārs Blinkens šonedēļ Briselē tika gaidīts ar nepacietību. Blinkens klātienē satika NATO dalībvalstu ministrus un pauda apņemšanos atjaunot un atdzīvināt transatlantisko NATO aliansi.

Blinkens atkārtoja arī ASV iebildumus pret Krievijas būvēto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”. Trešdien paredzēta Blinkena tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, kad kļūs skaidrāks, kādas vēsmas varam sagaidīt no jaunās ASV valdības.

KONTEKSTS:

Laikā no 1996. līdz 2001. gadam, kad “Taliban” bija pie varas Afganistānā, valstī bija spēkā šariata likumi, kas, piemēram, aizliedza sievietēm iegūt izglītību, strādāt un iesaistīties politikā. Savukārt zādzībās apsūdzētos sodīja, nocērtot roku.

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija. Kopš tā laika “Taliban” regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

Neraugoties uz to, ka notiek miera sarunas, Afganistānā ir pieaugusi vardarbība.

Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt