Šodienas jautājums

Šodienas jautājums - Francijas prezidenta vizīte Latvijā

Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums» - Covid-19 saslimstības pieaugums

«Šodienas jautājums» - Francijas prezidenta vizīte Latvijā

Rinkēvičs pēc sarunām ar Armēnijas un Azerbaidžānas ministriem: Abām pusēm ļoti bargi vēstījumi

Saasinoties konfliktam Kalnu Karabahā, Latvijas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (“Jaunā Vienotība”) šonedēļ bijušas sarunas ar Armēnijas un Azerbaidžānas kolēģiem. No abām pusēm esot izskanējuši ļoti skarbi vēstījumi, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” pastāstīja ministrs.

Uz jautājumu par riskiem šim konfliktam kļūt plašākam, ministrs pauda, ka šāda iespējamība ir ļoti nopietna. “Mēs redzam, ka Turcija paudusi skaidru atbalstu Azerbaidžānai. (..) Bet Krievijai un Armēnijai ir sabiedroto valstu statuss. Ja kaut kā tā tas viss eskalējas, tad tās sekas var attīstīties pat ļoti nelabvēlīgi,” sacīja Rinkēvičs.

Politiķis atklāja, ka otrdien, 29.septembrī, viņam bijušas sarunas gan ar Azerbaidžānas, gan Armēnijas ministru. Abās sarunās amatpersonas esot teikušas, ka ir sasniegtas sarkanās līnijas un jūtams spēcīgs sabiedrības spiediens katrā no pusēm.

“Vakar no abām pusēm bija pat ļoti bargi vēstījumi. Tā nebija tā labākā zīme,” piebilda Rinkēvičs.

Viņš arī norādīja, ka situācija reģionā ir attīstījusies ļoti ilgstoši un tas joprojām ir ļoti sakāpināts jautājums. “Armēnija to uzskata par savu pastāvēšanas jautājumu. Azerbaidžāna to uzskata par savas nedalāmības jautājumu un ļoti liela cilvēka skaita, kas savulaik atstāja šo teritoriju, uzturēšanās jautājumu. Es nenovērtētu par zemu šo emocionālo lādiņu,” sacīja politiķis.

KONTEKSTS:

Svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Ir apstiprināts, ka kopš svētdienas notiekošajās kaujās ir gājuši bojā ap 100 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti