Kā skaidroja Rinkēvičs, neformālās ārlietu ministru sarunas notiek ļoti šaurā lokā, pamatā piedaloties tikai ministriem bez padomniekiem un diplomātiem. Tā ir iespēja pārrunāt, kādi soļi būtu sperami tālāk.
Tikšanās dod iespēju pēc neformālām saunām formulēt jaunas idejas un ārpolitikas idejas, norādīja ministrs. Šādās sarunās gan netiek pieņemti lēmumi, bet gan sagatavota augsne tālākajiem formātiem.
Piektdien gaidāmajās ES valstu ārlietu ministru sarunās galvenais jautājums ir Ukraina un attiecības ar Krieviju. Runāts gan arī tiks par situāciju Lībijā un gaidāmo Austrumu partnerības samitu Rīgā. Saistībā ar situāciju Ukrainā tiks apspriesta Minskas pamiera ieviešana un sankcijas pret Krieviju.
Tā kā Ukrainas austrumos pašlaik atrodas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, sarunā ar ES ministriem piedalīsies arī Lamberto Zanjērs, kurš informēs par EDSO novērojumiem.
Ministrs pauda, ka šobrīd būtu pārsteidzīgi runāt par pamieru Ukrainas austrumos. Tai pašā laikā ziņas par militārās tehnikas atvilkšanu ir pretrunīgas un nevar arī apgalvot, ka Minskas vienošanās nemaz netiek ievērotas.
„Ja mēs tomēr redzam, ka Minskas vienošanās netiek pildīta un situācija pasliktinās - vienalga, vai tas būtu uzbrukums Mariupolei vai vēl biežāki pamiera pārkāpumi – neapšaubāmi mēs atgriezīsimies pie sarunas un lēmuma gatavošanas par sankciju pagarināšanu vai jaunu noteikšanu. Taču tas notiks tikai marta otrajā pusē,” sacīja Rinkēvičs.
12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu,tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
