Tā būs jau piektā sankciju pakete pret Lukašenko režīmu, ar to vērsīsies arī pret aviokompānijām un ceļojumu aģentūrām, kas iesaistītas migrantu pārvešanā uz Baltkrieviju. To vadītājiem tiks aizliegts ieceļot ES valstīs un un viņu aktīvi Eiropā tiks iesaldēti.
ES diplomāti pašlaik strādā trijos virzienos, lai risinātu migrantu krīzi pie Baltkrievijas robežas. Pirmais ir sankcijas pret Lukašenko režīmu. ES valstu ārlietu ministru vidū valda vienprātība, ka jāpalielina spiediens uz Baltkrieviju ar sankcijām. Otra joma ir diplomātiskie centieni ar migrantu izcelsmes un tranzītvalstīm un ar aviokompānijām no trešajām valstīm. Trešais jautājumu loks ir, kādā veidā palīdzēt, kā repatriēt Baltkrievijā iestrēgušos cilvēkus, kas bieži vien ir apmānīti.
.@edgarsrinkevics ES Ārlietu padomes sanāksmē pauž atbalstu sankciju 6. kārtas izstrādei, ja Lukašenko režīms turpinās hibrīduzbrukumu: "Aicinu strādāt ES līmeņa normatīvā regulējuma pārskatīšanā, lai pilnvērtīgi atbalstītu ārējās robežas nostiprināšanu.” https://t.co/X2IpGI5fmo pic.twitter.com/xvqK7F7pG0
— Ārlietu ministrija (@Arlietas) November 15, 2021
Rinkēvičs vēsta, ka detalizētāks lēmums par sankciju ieviešanu tiks publicēts tuvāko dienu laikā. Pēc ministra paustā, patlaban ir juridiski sagatavots lēmuma rāmis un ticis diskutēts arī par sesto sankciju paketi gadījumā, ja migrācijas spiediens jeb Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma īstenotais hibrīdkarš turpināsies.
"Panākta politiska izpratne, ka mēs ejam uz priekšu ar piekto sankciju paketi. Pagaidām tehnisku iemeslu dēļ es nevaru sniegt detalizētāku sankciju izklāstu, bet plānots, ka piektajā sankciju paketē būs Baltkrievijas amatpersonas, uzņēmumi, ieskaitot aviācijas, kas piedalās šī procesa organizācijā," norādīja ārlietu ministrs.
Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka notikušas diskusijas gan par Baltkrievijas avioinfrastruktūru, gan arī par trešo valstu aviokompānijām, kas turpinās piedalīties migrācijas plūsmas organizēšanā.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka vairākas trešo valstu aviokompānijas jau ir paziņojušas, ka būs atsevišķu valstu pilsoņi, kas netiks vesti uz Minsku. Tomēr, kā uzsvēra Rinkēvičs, lēmums būs atkarīgs no tā, kā situācija pie Baltkrievijas robežas attīstīsies tuvāko dienu un nedēļu laikā.
“Latvijas nostāja ir, ka mums ir jābūt ļoti aktīviem sagatavojot [nākamo sankciju paketi], lai redzot, ka situācija neuzlabojas, tas nebūtu mēnešu vai vairāku nedēļu jautājums. Jo sankcijas nav tikai saistītas ar politisku gribu vai negribēšanu, Sankcijas ir saistītas arī ar noteiktu juridisku ietvaru," norāda Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pavēstīja, ka ES augstu vērtē gan Eiropas Komisijas, gan ES dalībvalstu ārlietu dienestu darbu, strādājot ar migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm. Viņš uzsvēra, ka Eiropas diplomāti dara daudz, lai iesaistītu valstis migrācijas plūsmas apturēšanā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. ES šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
