Par nepieciešamību aktīvāk gatavoties iespējamam Krievijas hibrīduzbrukumam Ukrainai Rinkēvičs plāno runāt šomēnes gaidāmajās NATO un ES ārlietu ministru sanāksmēs.
Viņš norādīja, ka patlaban saistībā ar saspīlējumu starp Krieviju un Ukrainu koncentrēšanās ir uz "ļoti skarbiem scenārijiem", bet tiekot aizmirsts par mazāka mēroga militārajām operācijām un arī hibrīdkara elementiem, ko Krievija varētu izmantot pret Ukrainu.
Rinkēvičs uzskata, ka ES un NATO vajadzētu aktīvāk gatavoties arī iespējamam hibrīduzbrukumam. Viņš sacīja: "Ja notiek kaut kādi hibrīdkara elementi, tad tomēr mums ir jābūt labāk sagatavotiem un jāizstrādā labāki atbildes mehānismi nekā tagad. Mēs esam ļoti koncentrējušies šiem apokalipses scenārijiem, bet ir jau arī dažāda veida mazākas intensitātes scenāriji, kas arī ietekmē drošību un Ukrainu. Tur es gribētu redzēt mazliet aktīvāku Eiropas un NATO plānošanu."
Ministrs pauda bažas par 2022. gadu, ja Krievija izvēlēsies "agresīvo kursu", norādot, ka ekonomiskās sankcijas Krievijai gadījumā, ja tā uzbruks Ukrainai, atstās ietekmi uz visu, tostarp arī Latvijas ekonomiku.
Viņš skaidroja, ka nākamnedēļ būšot skaidrs, vai konfliktu izdosies atrisināt diplomātiskā ceļā, paredzēta ārkārtas NATO ārlietu ministru sanāksme. Tāpat nākamnedēļ plānotas vairākas sarunu kārtas starp ASV un Krieviju. Esot zināms, ka ASV gatavo plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
"No ekonomisko pasākumu viedokļa tā pakete izskatās samērā iespaidīgi. Man gribētos cerēt, ka tomēr veselais saprāts Krievijā ņems virsroku. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas prasībās ir vairākas absolūti nepieņemamas lietas. Tās tiks noraidītas. Man par to nav šaubu," viņš teica.
Ministrs arī norādīja: "Iespējas sarunām ir par informācijas apmaiņu, par militārām mācībām. Par dažāda veida uzticamību veicinošām lietām."
KONTEKSTS:
Krievijā uz pierobežas zonu ar Ukrainu nosūtītas vairākas militārās vienības, apgalvo rietumvalstu izlūkdienesti. Ukrainai arī esot pierādījumi par to, ka Krievija sākusi pielāgot komerciālās gaisa un dzelzceļa sistēmas militāriem mērķiem.
Tikmēr rietumvalstis vairākkārt brīdinājušas Maskavu nevairot reģionā esošo spriedzi.
Savukārt Krievija pavēstīja, ka no Rietumiem sagaida juridiskas drošības garantijas, tostarp NATO solījumu neturpināt paplašināšanos, neuzņemt aliansē Ukrainu un citas valstis, kā arī atteikšanos no iesaistīšanās jebkādā karadarbībā Ukrainā, Austrumeiropā, Kaukāza reģionā un Vidusāzijā.
