Ideju par „Hezbollah” militārā spārna iekļaušanu ES oficiālajā terorisma organizāciju sarakstā izvirzīja un kaismīgi aizstāvēja Lielbritānija. Tās ārlietu ministrs Viljams Heigs aizvadītajā nedēļā kā galveno argumentu minēja „Hezbollah” iespējamo saistību ar sprādzienu Bulgārijā. „Ir pagājis gads kopš briesmīga sprādziena Bulgārijā. Un mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi sniegt skaidru atbildi, kad Eiropas teritorijā notiek teroristu uzbrukums. Šāds lēmums ļaus arī mums vieglāk sadarboties ES ietvaros, mēģinot novērts terorisma draudus,” saka Heigs.
Arī ES augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone kā galveno iemeslu minēja sprādzienu Bulgārijā. „Tas ir gan politisks, gan arī reāls signāls, ka mēs neesam gatavi pieņemt terorismu jebkādā tā izpausmē kā veidu, lai sasniegtu to, ko daži dēvē par politiskiem mērķiem. Tajā pašā laikā mēs gribam arī skaidri pateikt, ka atbalstām Libānas politiskās partijas un Libānas iedzīvotājus. Tādēļ mēs skaidri nošķiram abus jautājumus,” saka Eštone.
Tomēr tieši ES vēlme gan nosodīt „Hezbollah”, gan turpināt ar viņiem runāt novērotājiem liek šaubīties, vai aizvadītās nedēļas lēmumam maz būs kāda jēga.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš kopā ar pārējiem kolēģiem lēma par „Hezbollah” militārā spārna iekļaušanu terorisma organizāciju sarakstā, uzskata, ka kontu iesaldēšana un iebraukšanas liegums Eiropas teritorijā ir pietiekami nopietna ietekmes svira. „Tās ir zināmas nopietnas sankcijas gan finansiālā, gan personu ceļošanas ziņā, gan arī vēl varbūt kaut kādas juridiskās nianses, lai cilvēki, kas ir saistīti ar „Hezbollah” militāro spārnu, nevarētu darboties ES, iebraukt brīvi vai veidot kaut kādas biznesa attiecības,” atzīmē Rinkēvičs.
„Hezbollah" līderis Hasans Nasralla nesen gan sacīja, ka viņiem Eiropas bankās naudas nav. Viņš arī piebilda, ka šis lēmums tika pieņemts Izraēlas un ASV spiediena rezultātā.
Rinkēvičs piekrīt, ka daļas „Hezbollah” nodēvēšana par teroristiem pārsvarā ir politisks solis. „Tas, protams, pirmām kārtām ir politisks signāls. Manuprāt, būtisks un pareizs politisks signāls, jo, lai arī Bulgārijā izmeklēšana vēl nav pabeigta, tomēr jau Kiprā ir stājies spēkā tiesas spriedums, kurā vairāki pilsoņi tika apsūdzēti un notiesāti par teroraktu gatavošanu un kas tiek saistīti ar „Hezbollah”. Tas nav tikai ārpolitisks jautājums. Tas ir arī jautājums par ES drošību. Līdz ar to, es domāju, ka tas ir pietiekami būtisks stāsts,” pauž Rinkēvičs.
Par spīti asai „Hezbollah” kritikai par šo ES lēmumu un jokiem, ka nākamās Libānas valdības ministri nāks tieši no organizācijas militārā spārna, pašreiz izskatās, ka grupa tomēr ir gatava turpināt kontaktus ar Eiropu.
