Beļģijas pilsētas Zedelgemas apkaimē pēc Otrā pasaules kara bija izveidota karagūstekņu nometne, kurā bija izvietoti arī ap 12 000 latviešu leģionāru. Lai godinātu viņu piemiņu, 2018. gadā pēc Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas Zedelgemā tika uzstādīts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis, kas veidots bišu stropa formā.
Taču pēdējā laikā Beļģijas presē parādījušies vairāki raksti, kuros pausts viedoklis, ka šis piemineklis godina “nacistu rokaspuišus” un zaimo nacisma upuru piemiņu. Konfliktā iesaistījušies arī Beļģijas politiķi, kuri izdara spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību un pieprasa, lai pašvaldība novāc leģionāriem veltīto pieminekli.
Rinkēvičs informē, ka Latvijas vēstnieks Beļģijā ir sazinājies ar Zedelgemas pašvaldību un noskaidrojis radušos apstākļus, saņemdams apliecinājumu, ka pašlaik nekādas darbības ar pieminekļa plāksni netiks veiktas.
“Tāpat jāuzsver, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt pieminekli,” “Facebook” ierakstā norāda Rinkēvičs.
Latvijas vēstnieks arī ir informējis Beļģijas Ārlietu ministriju par šo starpgadījumu un lūdzis līdzdalību šī jautājuma kārtošanā. Tāpat arī drīzumā tiek plānota Latvijas vēstnieka vizīte Zedelgemā un tikšanās ar pašvaldības vadību.
"Latvijas diplomātiskais dienests jau 30 gadu neatlaidīgi turpina skaidrot Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus un atspēkot neskaitāmus apmelojumus, provokācijas un maldinošu informāciju, kas regulāri parādās ārvalstu medijos," piebilst Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
12 000 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
