Ārlietu ministrija informēja, ka ES Ārlietu padomes sanāksmē nepieciešamību sākt ieviest sankcijas Rinkēvičs pamatoja ar Krievijas veicināto situācijas eskalāciju Donbasā un lēmumu par Krievijas karaspēka atstāšanu Baltkrievijā pēc militāro mācību beigām. Ministrs ir pārliecināts, ka ES ir nekavējoties jāuzsāk spēcīgs sankciju kārtas politiskais un juridiskais sagatavošanas process.
“Uzskatām, ka Krievija ir pelnījusi nosodījumu par tās agresīvo un destruktīvo rīcību, apzināti eskalējot situāciju reģionā un vēršoties pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju tvērums būtu jāattiecina uz gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2” un Krievijas finanšu sektoru.
Tāpat Latvija iestājas par eksporta kontroles ierobežojumu ieviešanu pret Krieviju, lai ierobežotu dubultās nozīmes preču un augsto tehnoloģiju nodošanu Krievijai,” uzsvēra Rinkēvičs.
Komentējot Krievijas karaspēka atrašanos Baltkrievijā pēc Baltkrievijas un Krievijas militāro mācību “Sojuznaja rešimostj” oficiālajām beigām, Rinkēvičs esot paudis, ka Baltkrievija nonāk arvien ciešākā atkarībā no Krievijas. Šis solis, pēc ministra domām, nopietni apdraud Baltkrievijas suverenitāti.
Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pirmdien medijiem pauda uzskatu, ka jau tagad varētu iedarbināt sankcijas pret Krieviju. “Galvenais iemesls ir tas, ka mainīgā drošības situācija Baltkrievijā to attaisno. Proti, Krievijas valstība kopā ar Baltkrievijas režīmu paziņoja, ka tās karaspēks vēl uz nezināmu laiku paliks Baltkrievijā pēc vingrinājumu beigām. Tas ļoti redzami maina drošības situāciju visā reģionā,” sacīja Kariņš.
Lai paustu solidaritāti un atbalstu Ukrainai tās cīņā par neatkarību un teritoriālo nedalāmību,
Baltijas valstu ārlietu ministri šonedēļ, 23.-25.februārī, kopīgi apmeklēs Ukrainu.
Lai paustu solidaritāti un atbalstu Ukrainai tās cīņā par neatkarību un teritoriālo nedalāmību, Baltijas valstu ārlietu ministri 23.-25.februārī kopīgi apmeklēs Ukrainu 🇱🇻🇪🇪🇱🇹 🤝🇺🇦
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 21, 2022
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.