Sīrijas karš ilgst jau piecus gadus un ir prasījis tūkstošiem dzīvību un radījis lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā Pasaules kara. Pēdējos gados tas kļuvis vēl sarežģītāks, tā kā konfliktā aktīvi ir iesaistījusies teroristiskā organizācija „Daeš”, jeb „Islāma valsts”.
Starptautiskās sabiedrības sašķeltībā attieksmē pret karu Sīrijā ir būtiskākais šķērslis, kādēļ konflikts Sīrijā ieilgst, tā secina eksperti „Rīgas konferencē”, runājot par tematu, kam atbildi patlaban nav spējis rast neviens starptautisks forums.
„Sīrijā viss kļūst tikai sliktāk, ja vien vienotu balsi neatradīs ANO Drošības komitejas pastāvīgās locekles – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna,” tā norāda Fransuā Heisburgs, Ženēvas Drošības politikas centra vadītājs.
"Prezidentam Putinam nav šīs vīzijas, viņam ir tikai viens vienīgs projekts un viens vienīgs darbības lauks," uzsvēra Heisburgs.
Kā zināms, Krievijas varas redzējums par Sīrijas konflikta risinājumu daudzos aspektos atšķiras no ASV, Lielbritānijas un Francijas, kaut vai, lai Sīrijas prezidents Bašars al Asads joprojām paliktu pie varas.
Fransuā Heisburgs arī norādīja, ka ir jāmaina attieksme pret „Daeš”, pārtraucot to saukt par ārvalstu karotājiem, jo viņi nav nekas vairāk kā vienkārši noziedznieki. Tam piekrita arī Alžīrijas ārlietu ministrs Ramtane Lamamra, ka tikai kopā starptautiskā sabiedrība var cīnīties pret to, no kā visiem ir ļoti bail.
Eksperti iztirzāja arī bēgļu situāciju un to, ka pasaules valstis tāpat kā attieksmē pret Sīrijas karu kopumā, ir dalītās domās par bēgļu uzņemšanu. Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers, kurš arī piedalījās diskusijās, līdzīgi kā pārējie norādīja, ka solidaritāte valstu starpā šajā brīdī ir izšķiroša.
„Arī pēc kara Sīrijā nebūs politiskās sistēmas, gluži, kā mēs tagad to redzam Irākā. Tur it kā ir sistēma, taču tā nestrādā," pauda Zatlers. "Šo jautājumu nevar atrisināt supervaras lielajās pilsētās. Ja mēs pieņemam migrāciju Eiropas iekšienē, mums to nāksies pieņemt arī globāli. Šis ir tikai sākums, un to ir jārisina reģionāla konsensusa veidā."
„Vienotības zaudēšana nozīmē zaudēt Eiropas mugurkaulu, bet tā ir pašu izvēle,” norādīja Šveices eksperts Fransuā Heisburgs.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka šobrīd ir ļoti svarīgi arī nezaudēt no robežām brīvās Šengenas zonas ideju, kas var sabrukt, ja Eiropas valstis neatradīs vienotu un drošu formulu, kā rīkoties laikos, kad uz Eiropu dodas ne tikai bēgļi no Sīrijas, kam ir vajadzīga tūlītēja palīdzība, bet arī daudzu citu valstu migranti.
Jau vēstījām, ka „Rīgas konference” notiek divas dienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pulcē vairāk nekā 600 augsta līmeņa gan pašmāju, gan ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertu, un kā allaž pievēršas aktuālākajiem jautājumiem reģionā un pasaulē. Šogad uzmanības centrā ir drošība, NATO, attiecības ar Krieviju, Eiropas Savienības attīstība arī pēc Lielbritānijas izstāšanās un citi būtiski temati. Tieši ar sarunu par Eiropas Savienību pēc Lielbritānijas aiziešanas arī noslēdzas „Rīgas konference”, tā kā šis solās būt turpmāko divu gadu Eiropas Savienības karstākais temats.
