Panorāma

Atklājas arvien jaunas liecības par kara noziegumiem

Panorāma

Panorāma

Zaporižjas vadītājs: Aizsargāsim Rīgu uz Zaporižjas sliekšņa

«Rīga, Varšava, Brisele tiks aizsargāta uz Zaporižjas sliekšņa». Intervija ar apgabala vadītāju Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Visi esam kopā, Rīga tiks aizsargāta uz Zaporižjas sliekšņa – tā Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Zaporižjas apgabala vadītājs Oleksandrs Staruhs. Šajā apgabalā atrodas Krievijas okupētās Melitopole, kā arī Enerhodara ar Eiropas jaudīgāko atomelektrostaciju. Zaporižja arī ir pirmais pieturas punkts no Mariupoles evakuētajiem.

Frontes līnija šķērso gandrīz visu apgabalu, daudzas pilsētas Krievijas okupācijā ir jau pusotru mēnesi, smaga humānā situācija, nolaupīšanas, stāstīja Staruhs.

Latvijas Televīzija: Atrodamies Latvijas konsulātā Zaporižjā. Sakiet, kāda tagad situācija Zaporižjas apgabalā?

Oleksandrs Staruhs: Pirmkārt, laipni lūgti Zaporižjā! Kāda gan var būt situācija kara laikā?  Apgabalam tika uzbrukts jau kara pirmajā rītā, raķešu triecieni pa objektiem Melitopolē un piekrastē Berdjanskā. Tad sākās diezgan spēcīgi uzbrukumi no Krimas puses. Pirmās dienas beigās Krievijas grupējumi jau bija pie Melitopoles, ļoti ātri pārvietojās. Skaidrs, ka bija arī pārsteiguma efekts, un kara pirmajā nedēļā tika ieņemta nozīmīga daļa apgabala. Tad mūsu spēki saņēmās un apturēja viņus uz frontes līnijas, kāda tā ir šodien. Jau mēnesi tur šo aizsardzības līniju un pamazām, soli pa solim, atgriež atpakaļ mūsu ciematus.

Smaga humānā situācija, frontes līnija šķērso gandrīz visu apgabalu, ļoti grūti sazināties ar vietām, kas atrodas otrpus līnijas.

Mums arī funkcija – Mariupoles iedzīvotāju evakuācija. Diezgan grūts uzdevums. Cilvēki devās uz mūsu Berdjansku, kas ir pilsēta blakus Doneckas apgabalam. No Berdjanskas līdz Zaporižjai 200 kilometri, no kuriem kādi 150 ir okupēta teritorija.

Mēs sūtījām humānās palīdzības konvojus, vietējās varasiestādes sasēdināja cilvēkus autobusos, nogādājām degvielu, lai no Mariupoles ar saviem auto izbraukušie var uzpildīties un braukt uz Zaporižiju. Bet pēdējo nedēļu jau ļoti liela plūsma ar trīs, četriem, pieciem tūkstošiem cilvēku dienā, kas ir mūsu apgabala iedzīvotāji, piemēram, Melitopoles, un vietām, kur aktīva karadarbība. Zaporižja kļuvusi par pajumtes pilsētu. Bet mūsu modelis ir – cilvēki atbrauc, dienu divas padzīvo, un tad dodas tālāk.

Jo frontes līnija tomēr ir netālu un draudu līmenis ir augsts.

Tātad fronte tagad stāv uz vietas.

Fronte stāv, puiši tur fronti, pilsēta nostiprina aizsardzību jau vairāk nekā mēnesi. Ja aptuveni 60% apgabala ir okupēta, tad aptuveni 60% iedzīvotāju ir šajā pusē, jo apgabala centrs, tas jau 45%.

Enerhodarā kāda situācija? Humānā situācija, medikamenti?

Ar medikamentiem visur smagi. Kaut kur gāja uz beigām insulīns, medikamenti dialīzei.

Kur ir kaujas, iedzīvotāji ļoti cieš. Kur kauju nav, tur psiholoģiskais spiediens.

Pastāvīgas pārmeklēšanas, cilvēki ar maskām, kur skolotājus spiež vadīt stundas pēc Krievijas mācību programmas, citur laupa cilvēkus. Cilvēku laupīšana jau kļuvusi par sistēmu. Nolaupīti bijuši jau aptuveni 150 cilvēku. Ja sākumā tie bija politiķi, pilsētu mēri, žurnālisti, tad tagad vairāk biznesmeņi, tie, no kuriem naudu var izdabūt. Tādas bandītiski teroristiskas darbības. Arī Enerhodarā mēra pirmā vietnieka jau ilgāku laiku tur vairs nav, nolaupīja. Pilsētas varasiestādes  – cik var, tik strādā.

Atomelektrostacija Enerhodarā – Eiropā bija nedaudz panika...

Kad no tanka šauj pa atomstaciju, nevar būt maz panikas, jābūt lielai panikai. Taču diemžēl starptautiskās organizācijas, daudzas no viņām, nekam nav derīgas. Nacionālās valstis, jā, daudzas ieņēmušas pozīciju un palīdz. Bet starptautiskās organizācijas... Nu, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras direktors aizbrauca uz Dienvidukrainas atomelektrostaciju, bet būtu atbraucis uz Zaporižjas atomelektrostaciju. Kur problēma? Ir taču dokumenti, noteikumi, ka nedrīkst vest karadarbību atomelektrostaciju apkaimē. Taču reālu reakciju no šo struktūru puses neredzam.

Esam valsts, kas pārdzīvojusi Čornobiļu. Tur joku nav.

Taču, ja cilvēce izlēmusi, ka viss cauri, un nereaģē uz tādām lietām... Bet mēs domājam citādi, un gaidām aktīvāku rīcību šajā jautājumā.

Un, kad Krievija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē, tad kāda jēga vispār būt ANO? Organizācija, kurai vajadzētu novērst karu, – par ko tā kļuvusi?

Paust bažas un satraukumu? Visi šie satrauktie var savākties kaut kur Antarktīdā un pingvīniem paust savu satraukumu. To nevienam nevajag.

Vajag reāli strādājošus mehānismus. Kā Latvijai, Baltijai – NATO 5. pants, strādā, nestrādā. Tie ir dzīvības un nāves jautājumi, īpaši pie mums, kur notiek karš.

Kā beigsies šis karš?

Mēs uzvarēsim. Mums cita varianta nav.

Esam uz savas zemes, šī ir mūsu valsts. Mēs ne pie viena negājām, nevienam neko neatņēmām. Mēs aizsargājam savas mājas, uz kurām atnācis nezin kas un šeit pastrādā noziegumus. Visi esam kopā. Aizsargāsim Rīgu, Varšavu, Parīzi, Londonu, Briseli uz Zaporižjas sliekšņa. Tā būs labāk –

ja mēs uz Zaporižjas, Kramatorskas, Harkivas sliekšņa aizsargāsim Eiropas galvaspilsētas.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti