Rīga pretendē uz jaunās Eiropas Nodarbinātības aģentūras mājvietu

Rīga ir starp pilsētām, kas pretendē uz jaunās Eiropas Nodarbinātības aģentūras mājvietu. Šodien Luksemburgā notiekošajā Eiropas Savienības sociālo lietu ministru sanāksmē tiks pieņemts lēmums par to, kur turpmāk atradīsies šī iestāde. Par spēcīgāko kandidāti tiek uzskatīta Slovākijas galvaspilsēta Bratislava. Tomēr nevar izslēgt, ka svari nosvērsies par labu Latvijas galvaspilsētai.

Rīga pretendē uz jaunās Eiropas Nodarbinātības aģentūras mājvietuArtjoms Konohovs

    Par mājvietu Eiropas Nodarbinātības aģentūrai, kas pazīstama arī kā Eiropas Darba iestāde, grib kļūt četras Eiropas valstu galvaspilsētas - Rīga, Bratislava, Sofija un Nikosija. Katra no tām uzstāj, ka ir labākā vieta šīs jaunās iestādes izvietošanai.

    Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ir pārliecināta, ka Rīgai šajā sacensībā ir labas izredzes, lai gan ir vismaz viens “bet”.

    “Latvijai ir labs piedāvājums. Viens no stingrākajiem trumpjiem ir Rīgas sasniedzamība dēļ Rīgas lidostas plašajiem reisiem. Otrkārt, mēs varam piedāvāt labas un kvalitatīvas telpas, tāpat arī darbiniekus ekspertus, kā arī servisu. Un mums nav lielu citu Eiropas Savienības aģentūru. Tas, kas ir viens mazais mīnuss, kas ir jāapzinās, ir ka mums viena neliela institūcija ir,” saka Kalniņa-Lukaševica

    Rīgā jau kopš 2011. gada atrodas BEREC. Tā ir neliela iestāde, kas koordinē dažādu Eiropas valstu elektroniskās komunikācijas regulatoru darbu. Savukārt Eiropas Savienības noteikumi dod priekšroku valstīm, kur vēl nav nevienas Eiropas Savienības aģentūras.

    Tas ir viens no iemesliem, kādēļ par spēcīgu kandidāti tiek uzskatīta Bratislava. Slovākijas vēstnieka Eiropas Savienībā vietniece Petra Vargova min arī citas Bratislavas priekšrocības:

    “Tas, ka Slovākija ir skaidri proeiropeiska valsts ar stabilu dalību Šengenas zonā un atrodas eirozonā, padara mūs par ideālu kandidātu Eiropas Nodarbinātības aģentūras izvietošanai. Arī Slovākijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir visai simboliska: tā atrodas Eiropas sirdī, un Bratislavu var viegli sasniegt no jebkuras Eiropas Savienības valstu galvaspilsētas.”

    Atšķirībā no Slovākijas nedz Kipra, nedz Bulgārija nav Šengenas zonā. Turklāt Bulgārijā vēl netiek lietots eiro. Tomēr Kipras vēstnieka Eiropas Savienībā vietniece Olimpija Neokleusa apelē pie citām Nikosijas priekšrocībām.

    “Mēs esam viena no valstīm ar spēcīgām tradīcijām darba tiesību jomā, mums ir labi attīstīts trīspusējais dialogs. Tādēļ daudzas sociālās reformas notiek ar visu pušu piekrišanu. Tāpat mēs esam jau no paša sākuma atbalstījuši sociālā pīlāra izveidi. Nebūt ne visi pārējie ir bijuši gatavi to sākumā pieņemt,” norāda Neokleusa.

    Ko pārzinās jaunā Eiropas Nodarbinātības aģentūra? Tās mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp dažādām valstīm jautājumos, kas skar pārrobežu nodarbinātību.

    Kā atzīst Eiropas Savienības sociālo un nodarbinātības jautājumu komisāre Marianna Teisena, šobrīd iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm mēdz būt grūti izprast visus citas valsts darba tirgus, sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas nianses. Informācija par to nav brīvi pieejama.

    “Ja jūs strādājat vienā gaitenī un varat pieklauvēt pie blakus durvīm un pateikt kolēģim: “Paklausies, man ir nepieciešama informācija no tavas dalībvalsts”, tad informācijas apmaiņa notiks ātrāk un raitāk. Tagad daudzas dalībvalstis uzskata, ka atbildēt uz ārvalstu pieprasījumiem nav viņu prioritāte, jo vispirms ir jāizdara citi darbi, un šo var atlikt uz nedēļas vai mēneša beigām. Līdz ar to atbildes ne vienmēr tiek sniegtas laicīgi,” klāsta Teisena.

    Tāpat jaunā aģentūra palīdzēs dažādu valstu darba inspekcijām veikt kopīgas pārbaudes, lai atklātu, piemēram, nelegālo ārvalstnieku nodarbināšanu vai citus pārkāpumus.

    “Kam gan ir nepieciešami jauni un labi noteikumi, ja tiek netiek ievēroti? Tādēļ es vienmēr esmu teikusi, ka godīgā darba tirgū ir vajadzīgi skaidri un godīgi noteikumi, kurus var īstenot dzīvē. Manuprāt, mēs esam padarījuši noteikumus skaidrākus un godīgākus, bet tagad mums ir jāpanāk, ka tie tiek ievēroti. Ja tiesības un pienākumi paliks tikai uz papīra, tad iedzīvotāji no tā neko neiegūs,” uzsver Teisena.

    Ir paredzams, ka Eiropas Nodarbinātības aģentūrā strādās līdz 140 darbiniekiem. Daļu no viņiem darbā norīkos Eiropas Savienības valstis. Iestādes budžets būs aptuveni 50 miljoni eiro gadā.

    Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Kalniņa-Lukaševica ir pārliecināta, ka aģentūras izvietošana Rīgā nāktu par labu mūsu valsts ekonomikai, jo liela daļa no šīs naudas tiktu tērēta mūsu valstī.

    Lēmums par aģentūras atrašanās vietu tiks pieņemts balsojumā. Premjers Krišjānis Kariņš uzstāj, ka ir svarīgi cīnīties līdz pēdējam:

    “Eiropā arī darbojas tā: kas neprasa, tas nedabū. Kas piesakās un ir aktīvs, [tas iegūst] varbūt ne vienu, bet otru.. Svarīgi man, ka Latvija ir spēlētājs. Mēs esam iekšā. Mēs nebūsim pasīvi. Mēs iekšā cīnīsimies un veidosim politiku, nevis tikai pasīvi viņu pieņemsim.”

    Pat ja šī aģentūra netiks izvietota Rīgā, aktīva savu interešu lobēšana var palīdzēt mūsu valstij nākotnē iegūt no Eiropas Savienības iestādēm kaut ko citu.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti