Pasaules panorāma

ASV vēstnieks: Putina katastrofālā kļūda mūs satuvina

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma: Ukrainai nepieciešams vairāk ieroču; Valdības krīze Igaunijā (ar surdotulkojumu)

Gatavojas Trīs jūru samitam

Rīgā nākamnedēļ notiks Trīs jūru samits

Nākamās nedēļas sākumā Rīgā notiks Trīs jūru samits, kas pulcēs 12 valstu vadītājus un starptautiskas uzņēmēju delegācijas. Iniciatīva ir radusies 2016. gadā un apvieno valstis, kas ģeogrāfiski atrodas starp trim jūrām – Baltijas, Adrijas un Melno jūru.

Tās būtība ir veicināt ekonomikas attīstību un sadarbību reģionā, kā arī veidot labāku savienojumu starp Eiropas Savienības ziemeļu un dienvidu reģioniem.

Trīs jūru iniciatīvas aizsācēji ir Polijas prezidents Andžejs Duda, kas jau nākamnedēļ viesosies Latvijā, un Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča. Ideja balstīta uz jau senāku Polijas konceptu vēl starpkaru periodā, proti primāri ekonomiski apvienot valstis, kas ģeogrāfiski atrodas starp trim jūrām – Baltijas, Adrijas un Melno jūru.

Līdz ar to iniciatīvā piedalās – Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, visas trīs Baltijas valstis, arī Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Būtībā tā ir apņemšanās stiprināt valstu sadarbību un mazināt savienojumu plaisas, kas joprojām pastāv starp Eiropas Savienības ziemeļu un dienvidu reģioniem. Tam visam palīdz kopīgi izveidots investīciju fonds.

Līdz šim notikuši jau vairāki valstu samiti, un tagad namamāte būs Latvija. Rīgā tiksies gan valstu līderi, gan būs biznesa forums. Un šoreiz uzmanības centrā būs arī Krievijas sāktais karš Ukrainā. Paredzams, ka samitā būs vienošanās arī par īpašu sadarbību un palīdzību Ukrainai.

“Mēs skaidri zinām, ka Ukrainai vajadzēs atjaunoties. Un Trīs jūru iniciatīvas valstis būs tā platforma, no kuras varētu šo palīdzību sniegt – ar projektiem, ar savienojumiem, dzelzceļiem, cauruļvadiem, digitālām lietām,” stāsta speciālo uzdevumu vēstnieks Trīs jūru iniciatīvas jautājumos Edgars Bondars.

Uz samitu vēl pirms kara bija aicināts arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, taču tagad sagaidāms, ka viņš citus prezidentus uzrunās virtuāli.

“Eiropas ekonomiskā un politiskā ģeogrāfija ir izmainījusies tieši Ukrainas kara rezultātā, līdz ar to šis samits ir ieguvis jaunu lomu,” norāda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.

“Gribu teikt, ka daļa no šiem vairāk nekā 100 projektiem, kas ir iesniegti Trīs jūru samita investīciju fondā, jau ir paredzēti savienojumi ar Ukrainu, Moldovu, tātad varētu sagaidīt, ka reģions varētu spēlēt jaunu lomu Ukrainas rekonstrukcijā.”

Trīs jūru iniciatīvas valstis aizņem teju 30 procentus Eiropas Savienības teritorijas, tajās kopā mīt vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju un tās veido aptuveni 19 procentus no Eiropas Savienības kopprodukta. Tādēļ par sadarbību interesējas arī citi pasaules spēlētāji, piemēram, ASV.

Trīs jūru iniciatīva

Trīs jūru iniciatīva ir dibināta 2016. gadā, to veido 12 Eiropas Savienības dalībvalstis: Latvija, Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Partneru statusā samitos piedalās ASV, Vācija un Eiropas Komisija.

“Šeit ir ļoti labas izaugsmes iespējas. Tās ir transatlantiskās saiknes, kas mūs ar ASV vieno, un Trīs jūru samits tās palīdz stiprināt,” spriež Bondars.

Līdz ar politiķu un uzņēmēju pārrunām šoreiz jaunums būs arī tas, ka valstu vadītājus iepazīstinās ar pilsoniskās sabiedrības redzējumu par to, kas vēl vairāk būtu darāms Trīs jūru reģionā, domājot par digitalizāciju, pārvaldību, drošību un enerģētiku.

Līdz šim notikuši jau vairāki valstu samiti, un tagad uzņēmējvalsts būs Latvija.

“Mērķis mums ir skaidrs: mēs vēlamies šo reģionu ne tikai uzlikt uz kartes kā inovatīvu, attīstošu un pievilcīgu reģionu, un drošu investīcijām, jo mums ir jāapzinās, ka vienā daļā investoru Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis zināmas bažas par to, vai arī tālākie reģioni Eiropas Savienībā ir pietiekami droši. Un es domāju, ka gan samits, gan biznesa forums sniegs atbildi uz šiem jautājumiem un arī kliedēs bažas,” uzskata Teikmanis.

Valstu vadītāji tiksies “ATTA” centrā, bet biznesa forums notiks “Hanzas perona” telpās.

Uz pasākumu jau akreditējušies vairāk nekā 100 žurnālistu no visas pasaules. Rīdziniekiem un viesiem var nākties rēķināties ar drošības pasākumiem un satiksmes ierobežojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt