Ukrainā aktīvākā karadarbība pašlaik norisinās Donbasa reģionā valsts austrumos. Smagākās kaujas notiek Severodoneckas pilsētā Luhanskas apgabalā, Krievijas karaspēks veic uzbrukumus arī virzienā uz Slovjanskas pilsētu Doneckas apgabalā.
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs pastāstīja, ka Krievija visu savu spēku ir koncentrējusi kaujām Severodoneckā.
"Sarežģīta situācija saglabājas visā reģionā, bet Severodonecka ir karadarbības epicentrs, jo Krievijas armija visus spēkus, visas savas rezerves pārsviež šajā virzienā. Iepriekš viņiem izdevās ieņemt lielāko daļu pilsētas, bet tagad mūsu aizstāvji viņus ir pavirzījuši atpakaļ un viņi cieš patiešām lielus zaudējumus," sacīja Haidajs.
Kaujās par Severodonecku piedalās arī Ukrainas bruņoto spēku Ārzemju leģiona karavīri. Viņu vidū ir austrālietis Mets. Viņš stāstīja, ka ir lepns palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krieviju.
"Apbrīnojami, ka tik daudzi cilvēki no visas pasaules ir ieradušies, lai palīdzētu šai valstij. Ir ļoti iedvesmojoši, ka man ir iespēja cīnīties plecu pie pleca ar šiem vīriem. Tā ir lieliska pieredze.
Es esmu no Austrālijas, tāpēc bija jāveic ļoti tāls ceļš, lai šeit nokļūtu. Es ceru, ka iedvesmošu vēl vairāk cilvēku doties šurp," karavīrs sacīja intervijā raidsabiedrībai "Radio Svoboda Ukraina".
ASV militārā domnīca "Kara izpētes institūts" apšaubījusi Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojumus, ka Maskava paātrinās tā saucamo "speciālo operāciju" Donbasā. Domnīca norādīja, ka Krievijai trūkst dzīvā spēka un militārā aprīkojuma, lai virzītos ārpus Luhanskas apgabala.
Tikmēr ASV telekompānija CNN ziņo, ka ASV, Lielbritānijas un Eiropas valstu amatpersonas pēdējās nedēļās ir regulāri tikušās, lai apspriestu veidus, kā sarunu ceļā izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā.
Rietumvalstu vidū pieaugot bažas, ka karš var ievilkties uz vairākiem gadiem, ja Kijiva un Maskava nesēdīsies pie sarunu galda un nepanāks vienošanos.
Vienlaikus ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvji ir atzinuši, ka joprojām neredz reālas izredzes uz kādiem diplomātiskiem izrāvieniem vai pamieru tuvākajā laikā.
Ukrainas sarunvedēju komandas vadītājs Davis Arahamija ir paziņojis, ka atsākt diplomātiskās sarunas ar Krieviju pašlaik nav iemesla, jo turpinās aktīva karadarbība valsts austrumos. Pēdējo reizi abu valstu pārstāvju klātienes sarunas notika 29. martā Stambulā.
Krievijas uzsāktajā karā Ukrainas aizsardzībā svarīga loma ir ne tikai bruņotajiem spēkiem, bet arī ārkārtas dienestiem, kam nepārtraukti jāstrādā briesmu apstākļos.
Ukrainas Valsts ārkārtas dienests kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī no karadarbības zonas ir evakuējis vairāk nekā 1,8 miljonus civiliedzīvotāju, kuru vidū vairāk nekā pusmiljons bija bērni un cilvēki ar īpašām vajadzībām. Kara pirmajās simts dienās dienesta darbinieki ir devušies uz vairāk nekā 32 tūkstošiem izsaukumu, likvidējuši vairāk nekā 9000 ugunsgrēku, izglābuši 1400 cilvēku un neitralizējuši milzīgu skaitu nesprāgušas munīcijas.
Vislielākie cietēji karā ir Ukrainas civiliedzīvotāji. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) lēš, ka līdz šim gandrīz 14 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savas mājas. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni. ANO norādīja, ka tik plaša un strauja civiliedzīvotāju pārvietošana līdz šim nav pieredzēta.
Karš ir izraisījis arī nopietnu humāno krīzi Ukrainā. Vairāk nekā trīs miljoniem ukraiņu bērnu kara dēļ nācās pārtraukt mācības, bet simtiem tūkstošiem civiliedzīvotāju trūkst tīra dzeramā ūdens un elektrības. Kopumā 15,7 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju ir nepieciešama humānā palīdzība. Diemžēl šādu cilvēku skaits ik dienu pieaug, apgalvoja ANO.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus
