Krievija, kas šajā mēnesī ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts, iesniegusi ANO Drošības padomē rezolūcijas projektu, kura mērķis ir nekavējoties pārtraukt vardarbību Ukrainas austrumos. Kā teikts rezolūcijā, Krievijas varas iestādes ir gatavas piesaistīt starptautisko sabiedrību vardarbības problēmu risināšanā Ukrainā. Cita starpā Krievija pieprasa nekavējoties pārtraukt vardarbību, sākt reālas pārrunas par ilgstošu pamieru, kā arī izveidot tā dēvētos humānos koridorus, pa kuriem varēs piegādāt palīdzību, bet iedzīvotāji varēs pamest vardarbības pārņemtos reģionus, ja to vēlēsies. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādinājis, ka situācijas stabilizēšanai Ukrainā tika parakstīta Ženēvas vienošanās, kā arī izstrādāta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ceļa karte, un visos šajos dokumentos galvenais priekšnoteikums bija tieši vardarbības apturēšana.
Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins paziņojis, ka rezolūcija neesot politizēta, taču vienlaicīgi atzīst - sarunas par šo dokumentu būs ļoti sarežģītas.
Čurkins norādījis, ka daži no Drošības padomes pārstāvjiem Krievijas ierosinājumu ir uztvēruši pozitīvi, taču daži ir uzdevuši tik daudz jautājumu, ka, mēģinot uz tiem atbildēt, diskusijas varētu aizņemt vairākas nedēļas. Līdz ar to neesot īsti skaidrs, kādi būs nākamie Maskavas soļi šīs rezolūcijas jautājumā.
Kā diskusiju laikā norādījuši Ukrainas pārstāvji, Maskavas izteiktais piedāvājums ir amorāls un cinisks.
Asi Krievijas ierosinājumu kritizējušas arī ASV, kas raksturojušas šo rezolūcijas projektu kā "liekulīgu".
Tas tāpēc, ka Krievija nedarot "neko", lai atturētu tās atbalstītos separātistus no jauniem uzbrukumiem Ukrainā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju saņemšanas par ķīlniekiem. No otras puses nedrīkst ignorēt arī faktu, ka rezolūcijas projekts ir izstrādāts laikā, kad Rietumvalstis vēlas izveidot līdzīgus humānās palīdzības koridorus arī jau vairākus gadus kara pārņemtajā Sīrijā, bet šo ieceri ir bloķējusi tieši Krievija. Daži diplomāti pieļauj, ka ar iniciatīvu Ukrainā Krievija vēlas novērst uzmanību tieši no Sīrijas jautājuma.
Savukārt Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Laiels Grānts norādījis, ka šis rezolūcijas projekts ir guvis mazu atbalstu tā pašreizējā variantā, jo faktiski nevienam netrūkst pārtikas, pilsētas netiek aplenktas. Tāpēc nav īsti skaidrs, kāda mēroga krīze attaisnotu humānās palīdzības koridoru veidošanu. Pēc britu pārstāvja vārdiem ir nepieciešams arī skaidri saprast, ka krīze Ukrainā ir politiska krīze, krīze "drošības jomā".
Tikmēr Francijas vēstnieks ANO Žerārs Aro atzīmējis, ka rezolūcijas projektā "trūkst atsauču uz Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kā arī uz Ukrainas tiesībām aizsargāt teritoriālo suverenitāti". Savukārt mūsu kaimiņvalsts Lietuvas vēstniece ANO Raimonda Murmokaite uzskata, ka vienīgais, kas Krievijai pašlaik būtu jāizdara, ir jāizbeidz atbalstīt Ukrainā karojošie nemiernieki, jāaptur bruņojuma un finansējuma piegādes un pilnībā no viņiem jānorobežojas.
Sagaidāms, ka otrdien Briselē Krievijas rīcību Ukrainā un šo notikumu ilgtermiņa ietekmi uz drošību apspriedīs NATO aizsardzības ministri. Sarunu centrā būs jautājums par to, kādi soļi NATO dalībvalstīm būtu jāsper, reaģējot uz pašreizējo situāciju. Kā paziņojušas NATO amatpersonas, plānots pieņemt fundamentālus lēmumus par attiecībām ar Krieviju, kurus pēc tam septembrī gaidāmajā samitā izskatīs NATO valstu līderi.
