Rietumvalstis nosoda tiltu starp Krieviju un Krimu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Rietumvalstis turpina paust nosodījumu jaunajam tiltam pāri Kerčas šaurumam. Tas savieno Krieviju ar anektēto Krimu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 23.decembrī, ir atklājis dzelzceļa savienojumu uz šī tilta. Pēc viņa vārdiem tas esot pierādījums tam, ka Krievija ir spējīga saviem spēkiem īstenot lielus infrastruktūras projektus.

Putins vilciena mašīnista kabīnē devās pāri jaunajam tiltam starp Krieviju un tās nelegāli anektēto Krimu. Dzelzceļa satiksmes atklāšana uz tilta pāri Kerčas šaurumam apliecina, ka vairākus gadus ilgusī būvniecība ir pabeigta.

Rietumvalstis nosoda tiltu starp Krieviju un Krimu
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Automašīnu satiksme uz Krimas tilta, kā to oficiāli dēvē Krievija, tika atklāta 2018. gada maijā. Arī toreiz Putins piedalījās šajā pasākumā, izbraucot ar kravas automašīnu.

Eiropas Savienība, ASV un Ukraina ir paudušas nosodījumu šim projektam.

Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās preses sekretārs Peters Stano vēlreiz atkārtoja, ka šis tilts ir pretrunā ar Ukrainas suverenitāti. Turklāt tas, ka automašīnu tilts ir ļoti zems, apgrūtina kuģu satiksmi ar Ukrainas ostām Azovas jūrā.

Eiropas Komisija aicina Krieviju nelikt šķēršļus Ukrainas kuģu kustībai šajā šaurumā, saskaņā ar starptautiskām jūras tiesībām.

Savukārt ASV Valsts departaments vēl maijā, pēc pirmās tilta daļas atklāšanas, norādīja, ka šis projekts kārtējo reizi apliecina Krievijas vēlmi turpināt pārkāpt starptautiskos likumus.

Eiropas Savienība un ASV ir arī uzlikušas sankcijas uzņēmumiem un amatpersonām, kas ir saistītas ar Krimas aneksiju. Viens no viņiem ir tuvs Putina līdzgaitnieks un bērnības draugs, uzņēmējs Arkādijs Rotenbergs. Viņa kompānija ieguva tiesības celt šo 19 kilometrus garo tiltu.

Krimas tilts ir izmaksājis Krievijai aptuveni 3,5 miljardus eiro. Tas ir garākais tilts ne tikai Krievijā, bet arī visā Eiropā. Tas pārsniedz līdz šim garāko Vasko da Gamas tiltu Portugālē. Sankcijas, kas liedz Eiropas un ASV kompānijām ieguldīt Krimā, un tostarp arī šādos infrastruktūras projektos, ir ietekmējušas arī šī tilta celtniecību. Krievijai bija jāpaļaujas uz savām tehnoloģijām.

Novembrī tika paziņots, ka 23. decembrī Krievija sāks regulāru dzelzceļa satiksmi starp Sanktpēterburgu un ostas pilsētu Sevastopoli. Attālums starp abām pilsētām sasniedz gandrīz 2750 kilometri, un ceļā būs jāpavada gandrīz divas diennaktis.

Savukārt no Maskavas uz Krimas galvaspilsētu Simferopoli pirmais vilciens ir paredzēts 24. decembrī. Ceļš aizņem 33 stundas.

Krievijai bija būtiski atklāt tiešo satiksmi starp savu pamatteritoriju un anektēto Krimu, jo līdz tam vienīgais sauszemes savienojums bija caur Ukrainu. Tādēļ dzelzceļa satiksme no Krievijas uz Krimu faktiski tika pārtraukta. Bet vilciens joprojām paliek viens no nozīmīgākajiem Krievijas iedzīvotāju pārvietošanās veidiem. Turklāt Krievija aktīvi reklamē Krimu kā vasaras tūrisma galamērķi saviem iedzīvotājiem. 

KONTEKSTS:

Krimas Autonomo Republiku  pēc neatzītā referenduma Krievija faktiski anektēja 2014. gadā. Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā pirms šī referenduma, taču vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.

Tas izraisīju asu reakciju Rietumu pasaulē. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis ir noteikušas sankcijas pret Krieviju. Bet Ukraina ir nobloķējusi piegādes Krimai caur tās teritoriju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti