Pavisam neilgi pēc tam, kad Krievijas gaisa spēku iznīcinātāji Sīrijā veica pirmos uzlidojumus teroristu grupējuma ''Islāma valsts pozīcijām, izskanēja informācija par to, ka uzbrukumi nebūt nav bijuši vērsti pret islāmistu kaujiniekiem, bet gan pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem. Sīrijas mērenās opozīcijas spēki informējuši, ka uzbrukumi notikuši teritorijās, kuras nebūt neatrodas “Islāma valsts” kontrolē, savukārt vēlāk publiskotās kartēs redzams, ka uzlidojumi notikuši reģionos, kur opozīcijas grupējumi turpina pretoties Asada spēkiem.
Šādi uzbrukumi ir izraisījuši amerikāņu amatpersonu neapmierinātību. Galvenokārt jau par to, ka krievu puse ar Rietumu spēkiem savas darbības nav pienācīgi saskaņojusi un par saviem uzlidojumiem informējusi vien stundu pirms to izdarīšanas; kā arī par uzbrukumu tiem nemierniekiem, kurus atbalsta arī ASV.
Kā izteicies ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters, šāda Krievijas taktika ir lemta neveiksmei: “Atbalstot Asadu un acīmredzami izaicinot visus, kas cīnās pret Asadu, Krievija faktiski cīnās pret visu valsti, kas iebilst pret pastāvošo režīmu. Tas nav mums pieņemams. Mēs uzskatām, ka vismaz daļa no opozīcijas būs iesaistīta politiskajā pārejas procesā. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc Krievijas pieeja ir lemta neveiksmei.”
Pašreizējo situāciju Sīrijā trešdien, 30.septembrī, apsprieda arī Krievijas un ASV ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Džons Kerijs, kuri vienojušies pēc iespējas tuvākā laikā uzsākt sarunas par to, kā saskaņot abu valstu spēku darbību šajā valstī.
Lavrovs norādījis, ka izskanējušās ziņas par neprecīziem uzlidojumiem ir nepatiesas:
“Ir sākušās kaut kādas runas, ka šo triecienu laikā ir cietušas civilpersonas. Mums šādas informācijas nav.
Mēs ļoti rūpīgi sekojam tam, lai šie mērķētie uzbrukumi tiešām būtu precīzi un trāpītu teroristu grupējumu objektiem, pozīcijām un bruņojumam. Mūsu pozīcija ir skaidra – mēs nenodarbojamies ar režīma maiņu vai leģitīmu valstu vadītāju likteņa apspriešanu. Savu līderu liktenis ir jāizlemj attiecīgās valsts pilsoņiem.”
Arī citi Krievijas politiķi komentējuši izskanējušās ziņas par uzbrukumiem civilajiem mērķiem. Tā, piemēram, Krievijas Federācijas padomes ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs paudis pārliecību, ka šī ir informatīvā pretošanās kampaņa, kurai nav nekādu lietisku pierādījumu. Savukārt Valsts domes ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs izteicies, ka Sīrijas mērenā opozīcija vispār ir ASV izdomāts mīts un šīs opozīcijas kaujinieki nebūt nekarojot pret grupējumu “Islāma valsts”.
Sagaidāms, ka jau ceturtdien, 1.oktobrī, ASV un Krievijas militārpersonas varētu uzsākt sarunas par to, kā izvairīties no sadursmēm Sīrijā. Kā norādījis Džons Kerijs, pirmkārt, ir nepieciešams noskaidrot, kādus tieši objektus Krievija gatavojas bombardēt turpmāk. Kerijs arī atkārtoti aicinājis veikt uzlidojumus tikai un vienīgi teroristu grupējumiem, jo šādi centieni noteikti tiks novērtēti. Savukārt Krievijas pārstāvis atkārtoti uzsvēris, ka saskaņā ar ANO nolikumu pašlaik uzlidojumus likumīgi veic tikai Krievija, bet starptautiskajai koalīcijai nav ne ANO Drošības padomes mandāta, ne Sīrijas valdības aicinājuma sniegt šādu palīdzību.
Jau vēstīts, ka Krievijas gaisa spēki trešdien, 30.septembrī, pirmo reizi veikuši uzlidojumus Sīrijas teritorijai. Pirmie triecieni īstenoti jau dažas stundas pēc balsojuma Krievijas parlamenta augšpalātā, kur tika atbalstīts prezidenta Vladimira Putina lūgums atļaut izmantot valsts karaspēku ārvalstīs.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir veikti astoņi triecieni "Islāma valsts" pozīcijām, tostarp sakaru mezgliem, transportam un munīcijas noliktavām. Savukārt Rietumu atbalstītā Sīrijas politiskā opozīcija apgalvo, ka cietuši viņu kontrolētie apgabali un gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju.
