Ja Maskava turpinās ignorēt saistības, kuras tā uzņēmās Minskā, un turpinās savas destabilizējošās un bīstamās darbības, tad tai cena par tām pieaugs, paziņojusi Baltā nama Drošības padomes pārstāve Bernadeta Mihena.
ASV nosoda tā sauktās vēlēšanas, kuras rīkoja prokrieviskie separātisti Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļā. Savienotās valstis uzskata tās par neleģitīmām.
Līdzīgus paziņojumus izplatījis arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvis Štefens Zeiberts. Viņš uzsvēris, ka Vācija nesapratīs Austrumukrainas separātistu vēlēšanu oficiālu atzīšanu no Krievijas puses.
Jau ziņots, ka Ukrainas austrumos svētdien prokrieviskie separātisti rīkoja pašpasludināto republiku vadītāju un Augstāko padomju (parlamentu) vēlēšanas. Par šo vēlēšanu rīkošanu krimināllietu ierosināja Ukrainas Drošības dienests.
Krievija paziņojusi, ka atzīs minēto vēlēšanu rezultātus. Savukārt starptautiskā sabiedrība nosoda sarīkotos balsojumus, kategoriski atsakoties atzīt to rezultātus.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
